Andra Keiša un Artusa Kaimiņa sarunu dzīlēs: aktieru dzīves nezināmas lappuses
Aktieris Andris Keišs, kurš nesen atzīmēja savu 51. dzimšanas dienu, joprojām ir viens no pieprasītākajiem māksliniekiem Latvijas teātrī un kino. Viņa jubilārā aprīlī atzīmētā piecdesmitā dzimšanas diena tika sagaidīta ar vērienīgu monoizrādi “Starpbrīdis”, kas atspoguļoja gan aizvadītos gadus uz skatuves, gan dziļas pārdomas par dzīvi un mākslu. Šoreiz Keišs kopā ar savulaik politiski aktīvo, bet joprojām radošo kolēģi Artusu Kaimiņu, atklājis kādas aktieru dzīves nezināmas lappuses. Šī negaidītā tikšanās, kas notikusi nra.lv TV studijā, piešķir jaunu dimensiju abu mākslinieku publiskajam tēlam, parādot viņu spēju uzturēt profesionālās un personiskās saites arī pēc dažādiem dzīves posmiem.
Kopīga pagātne un radošā sadarbība
Artusa Kaimiņa un Andra Keiša kopīgā vēsture nav sveša. Abi mākslinieki kopā piedalījušies dažādos projektos, tostarp radījuši videodarbus, piemēram, sveicot Latviju dzimšanas dienā. Viņu sadarbība filmā “Kolka Cool” tiek atcerēta kā viena no Keiša brīnišķīgākajām lomām, kurā viņiem bijusi lieliska saspēle. Šī kopīgā pieredze un ciešās saites, kas veidojušās gadu gaitā, ļauj izprast viņu abu radošo un personīgo dimensiju, kas nu atklājas jaunā gaismā.
Aktieru loma sabiedrībā un attieksme pret politiku
Sarunā par aktieru dzīvi un to, kā tā savijas ar politiku, Andris Keišs pauž stingru nostāju: aktieriem nav jāsadarbojas ar varu un nav jābūt draugos ar politiķiem. Viņš uzsver, ka personīgi ir draudzējies ar prezidentiem kā neitrālām personām, cerot, ka arī pašreizējais Valsts prezidents Rinkēvičs ir neitrāls. Keišs ir skeptisks pret aktieru iesaistīšanos politikā, kā piemērus minot gan Artusu Kaimiņu, gan Ivaru Pugu, kuru politiskie lēmumi un publiskā uzstāšanās reizēm atstājusi jautājumu zīmes. Viņš uzskata, ka aktierim, ieejot politiskā lomā, ir rūpīgi jāsagatavojas, citādi ir risks izskatīties neiedomājami vai nespēt atrast piemērotus vārdus.
Vaicāts par politikas apspriešanu Jaunajā Rīgas teātrī, Keišs norāda, ka personīgi viņš par politiku mēģina nerunāt. Viņš uzsver, ka teātrī galvenais ir darbs pie lomām un lugu dziļākā gara tvēruma meklējumi, nevis politiskas diskusijas, kurām mēģinājumos vienkārši nav laika. Aktieris uzskata, ka par politiku vairāk jārunā analītiķiem.
Pārdomas par dzīvi, vienaldzību un brīnumiem
Andris Keišs neslēpj, ka viņu skumdina Latvijā sastopamo vienaldzīgo cilvēku skaits, kā arī kovida laika ierobežojumu radītās garīgās sekas. Viņš atceras, kā bija spiests sēdēt mājās, nesaņemot skaidrojumus, kamēr igauņi spēlēja izrādes pilnās zālēs. Šis periods viņam radījis dziļu izsistības sajūtu.
Neskatoties uz dzīves izaicinājumiem, Keišs tic brīnumiem. Viens no tādiem ir viņa sieva, operdziedātāja Kristīne Zadovska, ar kuru kopā viņš ir jau ilgu laiku. Viņš arī atceras kādu gadījumu, kad sprādziens Jeruzālemē gandrīz viņam laupīja dzīvību, bet izdzīvošanu viņš uzskata par brīnumu. Keišs atklāj, ka nav aktīvs brīnumu meklētājs, bet ir atvērts dzīvei un to, ko tā piedāvā. Viņš arī teātri uzskata par brīnumu, kurā pavadījis vairāk nekā 30 gadus.
Atskatoties uz savu radošo ceļu, Andris Keišs ir pārliecināts, ka līdzšinējā dzīve ir bijusi pilna prieka un maiguma, un viņš ar nepacietību gaida turpmākos prieka, draudzības un atklāsmju pilnos brīžus.