Degvielas cenu stabilitāte Latvijā: kas to nosaka un kādi ir nākotnes izaicinājumi?
Latvijas degvielas tirgū šobrīd valda patīkama vienmērība un stabilitāte, kas ir novērtējams pretstats kaimiņvalstu dinamiskajai situācijai, kur degvielas cenu svārstības ir ievērojami izteiktākas. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere norāda, ka mūsu valstī cenu izmaiņas ir lēnākas un prognozējamākas, radot drošības sajūtu autovadītājiem. Atšķirībā no Igaunijas, kur cenu starpība starp degvielas uzpildes stacijām var sasniegt pat 20 centus litrā, Latvijā šāda ekstrēma cenu atšķirība nav novērota, kas liecina par konkurētspējīgāku un stabilāku tirgus vidi.
Degvielas cenu veidojošie faktori: vairāk nekā tikai jēlnafta
Daudzi autobraucēji uzskata, ka degvielas cenas tieši atspoguļo pasaules jēlnaftas cenas izmaiņas, taču patiesībā situācija ir krietni sarežģītāka. Kā skaidro Ieva Ligere, mazumtirdzniecības cenas Latvijā galvenokārt ietekmē starptautiskās degvielas produktu biržas – benzīna un dīzeļdegvielas kotācijas. Šīs biržu cenas bieži vien nereaģē sinhroni ar jēlnaftas cenām; ir pat gadījumi, kad produktu cenas pieaug, kamēr jēlnafta kļūst lētāka. Tas nozīmē, ka, analizējot degvielas cenu dinamiku, svarīgāk ir sekot līdzi tieši produktu biržu cenām, nevis tikai jēlnaftas kotācijām.
Degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā mainās pakāpeniski un ar laika nobīdi, jo esošais degvielas apjoms uzpildes stacijās ir iepirkts iepriekšējās biržas cenās. Šobrīd vērojamais produktu biržu cenu kritums ir sekas iepriekšējam straujam kāpumam, un tas vēl nav pilnībā atspoguļojies degvielas uzpildes staciju cenās. Papildus tam, gala degvielas cenu veido arī citi būtiski faktori, piemēram, degvielas klase un tās aukstumnoturība (arktiskā dīzeļdegviela ir dārgāka nekā vasaras degviela), biokomponenšu izmaksas un to piejaukuma īpatsvars, loģistikas izmaksas un degvielas tirgotāju atlaižu politika.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Neskatoties uz pašreizējo stabilitāti, degvielas tirgus nākotne joprojām ir pakļauta dažādiem riskiem un izaicinājumiem. Aptaujātie eksperti un degvielas tirgotāji norāda, ka straujas cenu izmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas, taču ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Tostarp ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos un spriedze starp Irānu un Izraēlu var izraisīt nervozitāti globālajos naftas tirgos un radīt bažas par piegāžu drošību, kas varētu veicināt cenu svārstības. Piemēram, situācija ap Hormūzas šaurumu, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, varētu būtiski ietekmēt naftas cenas.
Tāpat jāņem vērā arī pasaules ekonomikas attīstības temps. Palēnināta izaugsme lielos tirgos, piemēram, Ķīnā, var mazināt pieprasījumu pēc degvielas, tādējādi radot mērenāku spiedienu uz cenām. Tomēr ekonomikas stagnācija pasaulē pati par sevi nav pamats degvielas cenu kāpumam.
Nākamajos gados paredzamas izmaiņas, ko noteiks Eiropas Savienības prasības transporta nozares “zaļināšanai”. Saskaņā ar Saeimas lēmumiem, Latvijā akcīzes nodoklis degvielai tiks paaugstināts pakāpeniski – par aptuveni 3 centiem litrā gan 2026. gadā, gan 2027. gadā. Ievērojamāks cenu kāpums prognozēts no 2027. gada, kad stāsies spēkā jauni Eiropas līmeņa CO2 emisiju kvotu noteikumi. Degvielas tirgotājiem būs jāpērk šīs kvotas, kas faktiski nozīmēs papildu nodokli degvielas pircējiem, jo nauda par kvotām nonāks Eiropas Savienībai, nevis valsts budžetā. Paredzams, ka šīs izmaiņas degvielas cenu litrā varētu palielināt par aptuveni 15-20 centiem līdz 2030. gadam.
Lai gan šobrīd degvielas cenas Latvijā ir stabilas, patērētājiem ir svarīgi sekot līdzi globālajiem notikumiem un valsts politikas lēmumiem, kas var ietekmēt degvielas cenu attīstību nākotnē. Sarežģītā degvielas cenu veidošanās, kurā ietilpst pasaules tirgus tendences, valūtu kursi, nodokļi un vietējā konkurence, prasa pastāvīgu uzmanību no autovadītāju puses.