Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome (Ētikas padome), izvērtējot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa atlases procedūras gaitu, neredz iespēju turpināt ļaut izmantot biedrības vārdu demokrātijas imitēšanā, jo klaja necieņas izrādīšana pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Ētikas padomei nav pieņemama.
Biedrība atklātā vēstulē vērsusies pie Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes Saeimas, kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, norādot, ka tā ir konstatējusi, ka “šis process, kura mērķim pēc likuma gara būtu jābūt politiskās ietekmes mazināšanai un būtiskas pilsoniskās sabiedrības lomas nodrošināšanai, faktiski ir nonācis strupceļā”.
Ņemot vērā, ka Saeima jau divas reizes ir noraidījusi pilsoniskās sabiedrības virzītos kandidātus, Ētikas padome ir spiesta izdarīt ļoti nepatīkamu, bet acīmredzamu secinājumu: pilsoniskās sabiedrības mandāts tiek ne tikai ignorēts, bet arī klaji noniecināts, norādīts vēstulē, ko parakstījusi biedrības valdes locekle Ilona Skuja.
Abas reizes Ētikas padomes pārstāvji pēc Memoranda padomes aicinājuma iesaistījās kandidātu atlases konkursu komisijās. Ētikas padome nenoliedz Saeima tiesības pieņemt tai deleģētos lēmumus, tostarp, noraidīt kandidātus. Taču lēmumam jābūt balstītam caurskatāmos, amatam atbilstošos kritērijos un atbildīgam.
Balsojumi saistībā ar Memoranda padomes virzīto SEPLP locekļa kandidātu apstiprināšanu rada jautājumu, vai esošā kārtība un šīs tiesības netiek izmantotas tā, ka pati pilsoniskās sabiedrības iesaiste kļūst par formālu dekorāciju demokrātijas un pilsoniskas iesaistes imitēšanai, arzīmējusi Ētikas padome.
“Par to liecina atklātas diskusijas un ar SEPLP locekļa pienākumiem, tā atbilstību saistītu argumentu trūkums, skaidrojot savu izvēli un pamatojot balsojumu. Tieši pretēji, atklāta saruna, kandidāta uzklausīšana tika aizstāta ar slikti pamatotiem pārmetumiem, pretrunām un paļaušanos un aizkulišu viedokļiem, kas nevērtē SEPLP locekļa amatam izvirzīto kandidātu atbilstību pēc būtības,” teikts vēstulē.
Ņemot vērā biedrības statūtos noteikto pienākumu – norādīt uz apdraudējumiem mediju neatkarībai, redakcionālajai autonomijai un mediju vides kvalitātei, Ētikas padome aicinājusi Memoranda padomi kopā ar Saeimu nekavējoties meklēt risinājumu, kas nodrošinātu reālu, nevis nominālu sabiedrības pārstāvju iesaisti SEPLP locekļa atlasē.
Ētikas padome norādījusi, ka tā ir gatava sniegt atbalstu šāda risinājuma izstrādē, tiklīdz būs redzama patiesa vēlme respektēt sabiedrības līdzdalību.
Lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa un atgrieztos pie likuma gara ievērošanas, Ētikas padomes ieskatā būtu lietderīgi atcelt normu, kas paredz, ka Memoranda padomes virzīto kandidātu apstiprina Saeima, tā vietā deleģējot kandidāta apstiprināšanu Memoranda padomei vai citai institūcijai, kas mazāk pakļauta politiskai konjunktūrai.
Līdz brīdim, kad šāds procedūras trūkums būs novērsts, Ētikas padomes pārstāvji nepiedalīsies turpmākajā SEPLP locekļa atlases procesā, tostarp arī plānotajā tuvākajā – trešajā – konkursā.
Esošā kārtība diemžēl neļauj ar pilnu atbildību un pārliecību pildīt sabiedrības interešu pārstāvības funkciju. “Mēs esam gatavi atkal iesaistīties procesā, tiklīdz tas būs sakārtots atbilstoši labas pārvaldības, sociāla atbildības un cieņas principiem,” norādījusi Ētikas padome.
Tāpat biedrība uzskata, ka ir īstais brīdis atgriezties pie plašākas diskusijas par SEPLP nozīmi un funkcijām – īpaši situācijā, kad viens no līdzšinējiem galvenajiem uzdevumiem – sabiedrisko mediju apvienošana – ir paveikts. Biedrības skatījumā būtu tikai saprātīgi izvērtēt esošās struktūras atbilstību esošo funkciju īstenošanai un sabiedrības interesēm.
“Aicinām nekavēties ar caurskatāmu, pamatotu un likuma garam atbilstošu risinājumu, lai SEPLP darbā nodrošinātu institucionālu stabilitāti un sabiedrības uzticību, nevis šaubas par tās sastāva atbilstību un neatkarību,” norādījusi biedrība.
Kā ziņots, Saeimas vairākums 13. novembrī neatbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā iecelt bijušo šīs padomes vadītāju Jāni Siksni, kurš amatam tika izraudzīts konkursā.
Lasiet arī
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi. Vienu izvirza Saeima, vienu – Valsts prezidents, bet sabiedrības pārstāvi izvirza Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (Memoranda padome), kura SEPLP locekli meklē konkursā.
Patlaban SEPLP darbojas divas locekles – Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča virzītā Sanita Upleja-Jegermane un Saeimas virzītā – bijusī Latvijas Radio vadītāja Una Klapkalne. Iepriekš Memoranda padome pēc konkursa apstiprināšanai Saeimā virzīja bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti, neskatoties uz to, ka konkursā uzvarēja iepriekšējais SEPLP vadītājs Siksnis. Saeima Beltes kandidatūru noraidīja.
Memoranda padome rīkoja jaunu konkursu, kurā par uzvarētāju atzina Siksni. Tomēr Saeima viņa kandidatūru noraidīja.
Pēc tam, kad Saeima noraidīja jau otro Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomes virzīto kandidātu SEPLP locekļa amatam, padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis paziņoja, ka padome šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar SEPLP locekļa amata kandidātu.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit