Līdz 2025. gada 1. decembrim Latvijā reģistrēti 50 leptospirozes gadījumi, tai skaitā trīs cilvēki no slimības miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Iepriekšējos gados reģistrēti vidēji četri saslimšanas gadījumi gadā (no viena gadījuma 2021. gadā līdz 8 gadījumiem 2017. gadā). Visvairāk šogad leptospirozes gadījumu reģistrēti, sākot no augusta, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī, uzsver SPKC.

Leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās teritorijās: Rīgā, Cēsu novadā, Ogres novadā, Salaspils novadā, Ropažu novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā, Siguldas novadā, Augšdaugavas novadā, Kuldīgas novadā, Valmieras novadā, Alūksnes novadā.

Gandrīz visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros. Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzā, peldoties, veicot uzkopšanas darbus saimniecības telpās, norāda SPKC.

Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi u. c. grauzēju pārnēsātām infekcijas slimībām Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina vērtēt inficēšanās riskus un ievērot profilakses pasākumus:

  • lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, ka arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem (piem., teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi);

  • rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni un dzīvnieku potenciāli piesārņotiem priekšmetiem;

  • uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas;

  • aiztaisīt caurumus un spraugas, caur kurām grauzēji var iekļūt ēkās vai telpās;

  • nepieļaut atkritumu uzkrāšanos pagrabos, kāpņutelpās, konteineru laukumos;

  • atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos;

  • neatstāt pārtiku pieejamu ārpus telpām;

  • padarīt pārtikas atliekas nepieejamas grauzējiem;

  • novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;

  • regulāri veikt grauzēju kontroles pasākumus dzīvesvietā un tās apkārtnē;

  • ziņot objekta apsaimniekotajam par grauzēju klātbūtni;

  • izmantot tikai atļautus un drošus deratizācijas līdzekļus;

  • izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu;

  • nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota;

  • pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt augļus;

  • pirms gatavošanas rūpīgi nomizot un nomazgāt dārzeņus;

  • nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;

  • ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.

Leptospiroze ir zoonoze jeb smaga akūta infekcijas slimību, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem.

Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā. Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.

Slimības pazīmes parasti parādās divas līdz 20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi, liecina SPKC informācija.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit