“Šodien mēs ierosinām segt divas trešdaļas no Ukrainas finanšu vajadzībām nākamajos divos gados,” pavēstīja Leiena.
Šis aizdevums tiks finansēts ar līdzekļiem, ko Eiropas Savienība (ES) aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, vai izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus.
EK centusies panākt tieši iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, taču pret to iebilst Beļģija.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK piedāvā divus risinājumus, kas balstīti piecu tiesību aktu priekšlikumu kopumā.
EK norāda, ka Krievija nav izrādījusi gatavību taisnīgam un ilgtspējīgam mieram, tādēļ spiediens uz Ukrainas resursiem pieaug un pastāvīgs ES atbalsts kļūst arvien būtiskāks.
Priekšlikumi sagatavoti, izpildot Eiropadomes 23. oktobra apņemšanos risināt Ukrainas turpmākās budžeta un aizsardzības vajadzības, un tie balstīti uz EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 17. novembrī prezentētajiem scenārijiem un diskusijām ar dalībvalstīm.