Noslēpumainā 1939. gada fotoreportāža Ojāra Vācieša muzejā
Ojāra Vācieša muzejā 3. decembrī tika atklāta unikāla izstāde, kas skatītājus aicina ceļojumā uz 1939. gada Latviju, atspoguļojot gan valsts straujo attīstību, gan dramatiskiem notikumiem bagāto laiku. Izstādē “Latvijas panākumi un zaudējumi 1930. gadu otrajā pusē. Trīs fotoreportāžas” eksponētas fotogrāfijas, kas tapušas pirms vairāk nekā astoņām desmitgadēm, bet kuru autors un precīzs mērķis joprojām apvīts noslēpumiem.
Šie unikālie kadri, kas vairāk nekā 80 gadus glabājušies kā fotonegatīvi kādā Rīgas dzīvoklī, nu pirmo reizi nonāk publiskā apskatē pēc rūpīga un sarežģīta restaurācijas procesa. Interesents Valdis Gavars, pamanījis ziņas par šo fotogrāfiju kolekciju internetā, uzņēmies iniciatīvu tās iegādāties un restaurēt, atklājot par sevi vērtīgu liecību par Latvijas vēsturi.
Divas fotoreportāžas par Latvijas attīstību
Izstādē apskatāmas trīs fotoreportāžas. Divas no tām dokumentē Latvijas sasniegumus 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Viena reportāža pievēršas Spilves lidostai, kas tolaik bija nozīmīgs transporta mezgls, bet otra ataino topošo Ķeguma hidroelektrostaciju (HES). Šī iespaidīgā būve, kas uzsāka darbību 1939. gada oktobrī, bija ne tikai trešā lielākā Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī viena no modernākajām Eiropā, nodrošinot elektrību Rīgai. Interesanti, ka šos objektus 1939. gadā apmeklēja starptautiskās pilsētu savienības prezidents Džordžs Montago Hariss, paužot atzinību par Latvijas straujo izaugsmi. Šie kadri liecina par optimistisko noskaņojumu un būvniecības aktivitāti valstī pirms Otrā pasaules kara sākuma.
Skumjais vēstures atspulns: vācbaltiešu izceļošana
Trešā fotoreportāža ir emocionāli smaga, jo atspoguļo vienu no 1939. gada drūmākajiem notikumiem – vācbaltiešu izceļošanu. Pēc Ādolfa Hitlera aicinājuma daļa vācbaltiešu iedzīvotāju, aptuveni 50 000 cilvēku, pameta savas dzimtenes Latvijā, dodoties uz Vāciju. Šī reportāža sniedz vizuālu ieskatu šajā sarežģītajā vēstures lappusē, atklājot cilvēku likteņus un izšķiršanos brīžus. Vēsturnieki norāda, ka šie notikumi bija tieši saistīti ar Molotova–Ribentropa paktu, kas sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju interešu sfērās.
Nezināmais autors un fotogrāfiju atklāšana
Fotogrāfiju autora personība joprojām nav droši identificēta. Tomēr, analizējot fotogrāfiju stilistiku un vizuālo manieri, pastāv versija, ka autors varētu būt Vilhelms Holtfreters, kura fotogrāfiju kolekcijas atrodas Vācijas Bundesarhīvā. Ir konstatētas vizuālas līdzības starp šīs kolekcijas attēliem un fotogrāfijām no Holtfretera arhīva. Tomēr dažu fotofilmu negatīvu trūkums Bundesarhīvā liecina, ka tās palikušas Latvijā, iespējams, steigas un neuzmanības dēļ. Valdis Gavars, kurš iegādājies kolekciju, uzsver, ka šīs fotogrāfijas daudz spēcīgāk par vārdiem ataino tā laika notikumus un cilvēku jūtas, gan attiecībā uz panākumiem, gan zaudējumiem. Restaurators Rihards Puriņš, kurš veica fotofilmu atjaunošanu, atzinis, ka tas bijis tehniski visgrūtākais darbs viņa karjerā.
Izstāde Ojāra Vācieša muzejā būs skatāma līdz 2026. gada 24. janvārim, piedāvājot apmeklētājiem unikālu iespēju ielūkoties Latvijas vēstures aizraujošā un emocionālā pagātnē.