Pēdējā supermēnessa spožums 2025. gadā: kad baudīt retu debesu parādību

Decembra ceturtajā datumā, kas iezīmē gada noslēgumu, mūs sagaidīs pēdējais supermēnessa notikums 2025. gadā. Kā atklāj astronomi, šajā naktī debesu pavadonis šķitīs ievērojami lielāks un spožāks nekā ierasti, piešķirot debesīm īpašu maģiju. Šī iespaidīgā parādība, ko mēdz dēvēt arī par “lielu mēnesi”, ir skaidrojama ar Mēness īpašo atrašanās vietu attiecībā pret Zemi šajā brīdī.

Mēness tuvināšanās noslēpumi

Zinātnieki skaidro, ka supermēnessis ir novērojams brīžos, kad mūsu dabiskais pavadonis atrodas visai tuvu Zemei savā orbītā. Šoreiz šī tuvība būs īpaši izteikta – Mēness atradīsies tikai aptuveni 357 219 kilometru attālumā. Šis attālums ir vien dažu simtu kilometru lielāks nekā novembrī piedzīvotais rekordsadarbības brīdis, kad Mēness bija vis tuvāk mūsu planētai. Tas nozīmē, ka 4. decembrī gaidāmais supermēnessis būs teju tikpat iespaidīgs.

Nākamais supermēnessis un sezonalitāte

Interesanti, ka jau pēc mēneša, 3. janvārī, sekos nākamais supermēnessis. Lai gan Mēness arī tad būs tuvu Zemei, šoreiz attālums būs nedaudz lielāks. Parasti gadā novērojam trīs līdz četrus šādus brīžus. Šogad trīs iespaidīgākie supermēneši jau iepriecinājuši mūs oktobrī un novembrī, bet ceturtais un pēdējais ir gaidāms decembrī. 2025. gadā supermēneši izcēlās ar savu koncentrāciju vienā gadalaikā, kas ir diezgan reta parādība. Nākamā līdzīga sezonalitāte, kad vairāki supermēneši sakrīt vienā laikposmā, gaidāma 2028. gada ziemā – 12. janvārī, 10. februārī un 11. martā.

Termina izcelsme un Mēness orbītas īpatnības

Lai gan termins “supermēnessis” plaši pazīstams, tā zinātniskā definīcija nav strikti noteikta. Tas ir neoficiāls termins, ko sākotnēji ieviesis astrologs un ko vēlāk pārņēmis arī astronomijas kopiena. Kā zināms, Mēness orbīta apkārt Zemei nav ideāli apaļa. Lai gan vidējais attālums starp Zemi un Mēnesi ir aptuveni 384 400 kilometru, sava ceļojuma laikā Mēness var gan pietuvoties, gan attālināties par desmitiem tūkstošu kilometru. Tas ir saistīts ar Mēness orbītas nelielu ekscentrisumu, kas liek tam sekot elipses veida trajektorijai.

Kas padara Mēnesi “super”?

Par supermēnesi tiek uzskatīts tas pilnmēness, kas notiek aptuveni 90% attālumā no punkta, kurā Mēness ir vistuvāk Zemei. Šajā gadījumā attālums parasti nepārsniedz 367 607 kilometrus. Turpretī, kad Mēness attālinās līdz vairāk nekā 405 000 kilometru, atšķirība kļūst ļoti pamanāma. Kā vēsta NASA dati, nepārtraukti vērojot Mēnesi, tā izmērs var palielināties pat par 14%, bet spilgtums – par ievērojamiem 30%. Šī vizuālā atšķirība rada iespaidu par “super” spēku un spožumu, ko baudām šādos astronomiskos notikumos.