Dziesmu svētki: kam tie patiesi pieder?
Nesen aizvadītās diskusijas sociālajā tīklā “Facebook”, ko aizsāka režisors Alvis Hermanis ar savu aicinājumu mainīt Dziesmu svētku organizēšanas kārtību, izraisījušas plašas un dziļas pārdomas par to, kam patiesībā pieder šie grandiozie svētki. Viņa paustais viedoklis, ka “svētku režija ir kultūras ierēdņu, nevis tautas rokās”, liek aizdomāties par pašu “tautas” definīciju un tās lomu Dziesmu svētku norisē. Vai tiešām svētki ir nodalāmi no cilvēkiem, kas tos veido un kuplina ar savu klātbūtni?
Ekspertu viedokļi un svētku būtība
Nozares eksperti, analizējot šo jautājumu, norāda, ka Dziesmu svētki vienmēr bijuši sabiedrības spogulis, tautas vienotības un identitātes apliecinājums. Tie nav tikai kultūras pasākums, ko organizē ierēdņi, bet gan kopējs tautas mantojums, kurā iesaistās un ar kuru lepojas tūkstošiem dalībnieku – dziedātāju, dejotāju, mūziķu – un vēl vairāk skatītāju. Kāds gan būtu svētku gars bez cilvēku enerģijas un iekļaušanās sajūtas? Šī dinamika starp radošo procesu vadību un plašās tautas iesaisti ir nepārtraukta sasprindzinājuma un attīstības avots. Kā analogies varētu minēt lielu ģimeni – ir vecāki, kas nosaka noteikumus un vadīklu, bet ir arī bērni, kuri ar savu enerģiju un idejām piešķir mājai dzīvīgumu un unikālu raksturu. Svētki nav statisks objekts, bet gan dzīvs organisms, kas attīstās un mainās.
Nākotnes vīzijas un tautas loma
Diskusiju virziens rāda, ka svarīgi ir nevis noskaidrot, kam svētki *pieder*, bet gan kā nodrošināt to ilgtspējīgu attīstību, saglabājot svētku sākotnējo, dziļo nozīmi. Lai gan profesionāli vadīta režija un organizatorisks darbs ir nepieciešams, lai svētki norisētu veiksmīgi, ir būtiski arī ieklausīties tautas balss un iesaistīt cilvēkus ne tikai kā izpildītājus vai skatītājus, bet arī kā līdzradītājus. Kā teiktu kāds no ekspertiem: “Mums jāatceras, ka Dziesmu svētki ir ceļš, nevis galamērķis.” Šīs diskusijas ir vērtīgas, jo tās mudina meklēt jaunus veidus, kā padarīt svētkus vēl pieejamākus un nozīmīgākus ikvienam Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa lomas svētku norisē. Patiesa iekļaušana un atvērtība jaunām idejām ir atslēga, lai Dziesmu svētki turpinātu būt neatsverama Latvijas kultūras sastāvdaļa vēl daudzām paaudzēm.