Ģenerālprokurora neapmierinātība ar pagaidu aizsardzības mehānismu efektivitāti
Jaunievēlētais ģenerālprokurors Armīns Meisters ir paudis nopietnu satraukumu par pašreizējo pagaidu aizsardzības mehānismu efektivitāti pret vardarbību Latvijā. Raidījumā “Krustpunktā” viņš atzina, ka šie mehānismi “nenostrādā līdz galam”, un situācija ir “neapmierinoša”. Analizējot ikdienas notikumus, Meisters secinājis, ka kriminālprocesu skaits, kas saistīti ar šo mehānismu pārkāpumiem, ir “pārmēra daudz”, kas norāda uz sistēmisku problēmu.
Sistēmas trūkumi un nepieciešamība pēc analīzes
Meisters uzsvēra, ka ir nepieciešams noskaidrot, kurā posmā šie aizsardzības mehānismi nedarbojas un kāpēc joprojām rodas situācijas, kad draudi kļūst reāli un cietušā persona cieš. Lai gan ģenerālprokurors nav tieši speciālists jautājumos par aizsargājamo personu drošības interešu pastiprināšanu, viņš uzskata par būtisku izvērtēt, cik operatīvi un adekvāti uz izsaukumiem reaģē policija, kā arī izprast, kādi ir pašreizējie pasākumi un vai problēma ir pašos mehānismos vai to piemērošanā. “Jāsaprot, kurā stadijā nenostrādā, kāpēc mēs nonākam līdz tam, ka šis apdraudējums kļūst reāls un cieš aizsargājamā persona, kura kādā brīdī saskatīja risku un tika nodrošināta pagaidu aizsardzība,” raidījumā skaidroja Meisters.
Statistika liecina par pieaugošu problēmu: 2023. gadā vien Valsts policijā tika reģistrēti 8243 ģimenes konflikti, un konstatēti 894 tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpumi, par kuriem uzsākti 750 kriminālprocesi. Turklāt pērn uzskaitē bijušas 4435 personas, pret kurām pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas ir par 627 personām vairāk nekā gadu iepriekš. Tas norāda uz to, ka esošie mehānismi nespēj pilnībā nodrošināt drošību.
Prioritātes un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz esošajām problēmām, vardarbības gadījumu izmeklēšana prokuratūras darbā ir viena no prioritātēm. Ir prokurori, kas specializējušies tieši šādu lietu izskatīšanā, lai nodrošinātu, ka šādi noziedzīgi nodarījumi netiek ignorēti. Meisters arī norādījis uz nepieciešamību nodrošināt soda neizbēgamību un steidzamu izmeklēšanu, jo ilgstoša procesu iztiesāšana zaudē savu mērķi. Viņš ierosina tematiskas preses konferences un sabiedriskās kampaņas, lai ar konkrētiem piemēriem demonstrētu, pie kāda soda noved vardarbības gadījums, tādējādi pastiprinot sabiedrības izpratni un atturot potenciālos varmākas.
Ģenerālprokurora darba plānos ietilpst arī iespēja veidot tematiskas preses konferences vai sabiedriskas kampaņas, lai ar konkrētiem piemēriem parādītu, pie kāda soda noved vardarbības gadījums. Meisters uzskata, ka tas varētu efektīvāk iedarboties nekā pašreizējā situācija, kad viens gadījums tiek nomainīts ar nākamo. Šādas kampaņas kalpotu kā atgādinājums, ka “sods ir neizbēgams un prokuratūra likuma ietvaros vērsīsies bargi pret jebkuru, kurš pieļauj vardarbību”.
Lai gan pagaidu aizsardzība pret vardarbību kā Civilprocesa likumā nostiprināts mehānisms pastāv kopš 2014. gada, pētījumi liecina, ka sabiedrībai joprojām ir nepilnīga izpratne par tā darbību un sekām, ja lēmums netiek ievērots. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc, neraugoties uz tiesu lēmumu pieaugumu, tie joprojām tiek pārkāpti. Tādēļ ir svarīgi ne tikai uzlabot pašus mehānismus, bet arī stiprināt sabiedrības informētību un izpratni par šiem jautājumiem.