Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir visas ES taisnīguma un tiesiskuma kodols, un šajā nedēļas nogalē mēs atzīmējam tās 25. gadadienu. Harta ir kas vairāk nekā tikai dokuments. Tas ir solījums. Solījums atbalstīt tādas pamatvērtības kā cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un ikvienas personas cilvēktiesību ievērošana Eiropas Savienībā.
Šī gadadiena mums atgādina par hartas nozīmi, un vienlaikus tas ir aicinājums panākt, ka pamattiesības arī turpmāk ir daļa mūsu ikdienas.
25 gadus ilgās karjeras laikā publiskajā pārvaldē – no pirmajām vēlēšanām pilsētas domē un darba valsts iestādē līdz pat darbam Eiropas līmenī – demokrātija mani ir pavadījusi ik uz soļa. Demokrātija un hartā nostiprinātās pamattiesības ir cieši saistītas: demokrātijā mūsu vērtības var uzplaukt, savukārt harta tās iedzīvina, ļaujot šīm vērtībām pārtapt par patiesu brīvību, ko varam baudīt katru dienu. Aizsargājot vārda un informācijas brīvību, pilsoņu tiesības un vienlīdzību, harta rada pozitīvu dinamiku, kur demokrātiska pārvaldība un pamattiesības nepārtraukti stiprina viena otru.
Dinamiska un atvērta pilsoniskā telpa ir demokrātijas pamats. Tas it īpaši attiecas uz hartas piemērošanu: pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji ir svarīgi partneri šo pamattiesību aizsardzībā. Lai atbalstītu šo partneru būtisko darbu, mums ir jārada platforma dialogam, līdzdalībai un sadarbībai. Tomēr visā Eiropā šajās jomās nākas izjust spiedienu, ko rada samazināts finansējums, politiska iejaukšanās vai pat iebiedēšana. Harta mums atgādina, ka pilsoniskās sabiedrības aizsardzība nav izvēles jautājums; tai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu tās principu iedzīvināšanu praksē. ES arī turpmāk nelokāmi aizstāvēs atvērtu pilsonisko telpu un šim nolūkam izmantos visus savā rīcībā esošos instrumentus – no politikas iniciatīvām līdz mērķtiecīgam finansējumam –, tādējādi stiprinot demokrātiju un cilvēktiesības visā Eiropā. Tikai nesen nācām klajā ar pirmo ES pilsoniskās sabiedrības stratēģiju, kuras mērķis ir pārvērst šos centienus realitātē.
Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai cieši sasaucas ar iedzīvotājiem pieejamo iespēju paplašināšanu. Hartas spēks slēpjas tās spējā aizsargāt ikvienu ES iedzīvotāju un dot tam iespējas, taču tās potenciāls tiek realizēts tikai tad, ja cilvēki zina, kādas ir viņu tiesības un kā tās izmantot. Ir iedvesmojoši redzēt, ka jaunākā, šonedēļ publicētā, Eirobarometra speciālaptauja par hartu iezīmē pastāvīgu informētības pieaugumu: 49 % respondentu ir dzirdējuši par hartu; tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā un par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā. Informētība nav pašmērķis; izpratne par tiesībām ir būtiska, lai iedzīvotāji varētu tās efektīvi izmantot un vērsties pēc tiesiskās aizsardzības, ja tās tiek pārkāptas.
Pēdējo 25 gadu laikā ES ir būtiski stiprinājusi pamattiesību aizsardzību. 2009. gadā līdz ar Lisabonas līguma parakstīšanu harta kļuva par juridiski saistošu dokumentu. Lai gan hartas saturs nav ticis grozīts, tajā ietverto tiesību interpretācija un piemērošana ir attīstījusies, ļaujot tai saglabāt nozīmīgumu strauji mainīgajā pasaulē. Piemēram, personas datu aizsardzība ir būtiskas pamattiesības, kas nostiprinātas hartā un kas nodrošina, ka cilvēki digitālajā laikmetā saglabā autonomiju, cieņu un privātumu. Šo principu nostiprina nozīmīgā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas nosaka augstus datu aizsardzības standartus visā ES.
Harta nav abstrakts dokuments, tai ir jūtama ietekme mūsu ikdienā. Aplūkojot kādu interneta lapu, varat noraidīt sīkdatnes – tās ir jūsu ir tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Harta arī aizsargā pret diskrimināciju. Tiesības uz labu pārvaldību nodrošina, ka ES iestādes rīkojas taisnīgi, lietas izskata nekavējoties un savus lēmumus pamato. Arī bērniem tiek nodrošināta aizsardzība, tostarp paredzot, ka bērnam ir tiesības uz izglītību, tiek aizsargātas viņa intereses un atbilstoši bērna vecumam un briedumam viņa viedoklis tiek ņemts vērā jautājumos, kas skar viņa intereses.
25 gadus harta ir aizsargājusi mūsu tiesības un kalpojusi par ceļvedi, likumdevējiem un iestādēm, kas īsteno ES tiesību aktus, palīdzot ievērot pamatbrīvības. Šodien, atzīmējot šo nozīmīgo notikumu, atkārtoti apstiprinu savu apņemšanos ievērot hartā noteiktās vērtības.
Vēl ir daudz darāmā, un esmu apņēmies panākt, lai nākamajos 25 gados – un arī pēc tam – hartas tiesības tiktu pilnībā ievērotas, aizsargātas un iedzīvinātas ikviena Eiropas Savienības iedzīvotāja ikdienā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit