2021. gadā pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas 119 vietējo pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas. Novadi kļuva lielāki, nomales – vēl tālākas, tādēļ attālo pagastu iedzīvotājiem bija divas iespējas – neko nedarīt un teikt, ka viss ir slikti, vai pašiem rīkoties, lai dzīve vietā, kur vairs nav ne pagasta pārvaldes, ne skolas, ne bērnudārza, turpinātos.
Viedie ciemi – vietējo problēmu risināšanai
“Zemgales plānošanas reģionā gan viedo ciemu, gan vispār aktīvu kopienu vidū ļoti izceļas Sēlijas kultūrvēsturiskā reģiona daļa,” norādīja Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore.
“Sākas no Lietuvas pierobežas – Gārsene, tālāk Ancene, Kaldabruņa, Bebrene, Dviete – un līdz pat Daugavpilij – Vabole, Līksna un vēl citas kopienas, kas ļoti, ļoti mērķtiecīgi ir strādājušas pēdējos gados, kā sekmēt savas vietas labāku dzīves kvalitāti,” viņa piebilda.
Latvijas Lauku forums 40 ciemiem Latvijā piešķīris atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”. Zemgalē ir septiņi viedie ciemi: Ancene, Krimūnas, Kaldabruņa, Gārsene, Zaļenieki, Ērberģe un Vecbebri. 109 vietas Latvijā vēl gatavojas kļūt par viedajiem ciemiem un līdz ar to iesaistīties vietējo problēmu risināšanā.
Viedie ciemi
Viedie ciemi tiek definēti kā aktīvas iedzīvotāju kopas, kas, uzņemoties pašiniciatīvu un sekmējot līdzdalību, izstrādā jaunus risinājumus esošo problēmu mazināšanai.
“Tas nozīmē, [ka] iedzīvotāji sanāk kopā un – nevis viens indivīds, bet grupa – dara, rīkojas, organizē ar konkrētu stratēģisko redzējumu un mērķi, kas nozīmē nevis vienkārši katru mēnesi divas aktivitātes vai kultūras pasākumi, bet viņi zina, kāpēc to konkrēto pasākumu darīt. Izveido “Whatsapp” grupu, kur nevis vienkārši raksta, kas katram uz sirds, bet efektīvi, piemēram, risina transporta un mobilitātes jautājumus. Līdzīgi ar labiekārtošanu – iedzīvotāji paši ar savu brīvprātīgo darbu atjauno vietas, izveido labiekārtotas pludmales, atpūtas vietas un daudz ko citu,” sacīja Seļicka.
Viņa arī skaidroja, ka bieži ir tā, ka grupiņa cilvēku, kas darbojas viedajā ciemā, ir arī tie, kas iesaistījušies kādā vietējā biedrībā. “Jo agrāk vai vēlāk, tai aktīvajai iedzīvotāju grupai mobilizējoties un uzstādot konkrētus mērķus, ko darīt, rodas vajadzība piesaistīt arī ārējo finansējumu. Latvijā lielākoties projekta konkursi ir pieejami juridiskajām personām, kas nozīmē biedrībām vai nodibinājumiem,” sieviete akcentēja.
Vēlas radīt patīkamu vidi Sērenē
“Katrs cilvēks ir kā sakne, kas tur mūs pie zemes un ļauj augt. Jo vairāk šīs saknes pazīstam, jo stiprāks kļūst mūsu kopīgais koks – Sērene,” sacīja biedrības “Sērenes ļaudis” valdes priekšsēdētāja Edītes Osāne. Viņas teiktais ir ievadvārdi grāmatā “Vienoti Sērenei cilvēkstāstos”.
Grāmatas “Vienoti Sērenei cilvēkstāstos” atklāšana
Foto: no privātā arhīva
Grāmatā apkopoti septiņi Sērenes pagasta dzimtu stāsti. Biedrības valdes locekle un bibliotēkas vadītāja Rea Vovere norādīja: “Mēs vēlējāmies pastāstīt par Sērenes cilvēkiem, sākot no 20. gadsimta sākuma.”
Biedrība “Sērenes ļaudis” Aizkraukles novadā nodibināta tikai pirms gada, un tajā ir 47 biedri. Pagastā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, 11 kilometrus no Aizkraukles un septiņus – no Jaunjelgavas, dzīvo 760 iedzīvotāji. Pirms diviem mēnešiem Sērenē atvērts veikals, bet pagastā vairs nav pagasta pārvaldes, skolas un bērnudārza, nav arī pasta un ambulances.
Biedrības valdes priekšsēdētāja Edīte Osāne sacīja, ka biedrība dibināta, lai būtu patīkami savā pagastā dzīvot, lai Sērenes vārds izskanētu visā Latvijā.
“Es neesmu nevienu eiro saņēmusi – ne par kaut kādu organizēšanu, ne par ko. Es to daru, ja es redzu, kur es varu palīdzēt, tā kā es esmu, kā jūs teicāt, cienījama kundze vecumā,” norādīja Osāne.
Lai izdotu grāmatu, biedrības pārstāvji rakstīja projektu Sēlijas kultūras programmai un saņēma 2090 eiro, bet pirmais biedrības “Sērenes ļaudis” īstenotais projekts bija manteļskursteņa apkārtnes sakopšana. Aizkraukles novads biedrībai piešķīra 600 eiro.
Biedrības valdes locekle Rea Vovere skaidroja, ka manteļskursteņa sakopšanas talkā piedalījās biedrības biedri. “Piedalījās visi ar lielu prieku un entuziasmu, ar saviem motorzāģiem, ar saviem ģeneratoriem,” sacīja Vovere.
Viņa uzsvēra: “Tā ir mūsu Sērene, un mēs gribam, ka, iebraucot Sērenē no Jaunjelgavas puses, tā mūsu vizītkarte būtu šis te skaistais, senatnīgais manteļskurstenis. Tur ir arī divās valodās informācija – latviešu valodā, angļu valodā –, tātad var apstāties, izlasīt vēsturi, un nākotnē mēs vēl domājam šo manteļskursteni iekļaut arī tūrisma taku maršrutā.”
Sērenes tautas nama vadītāja Signe Sniedze sacīja, ka biedrība “Sērenes ļaudis” pērn palīdzējusi atjaunot bērnu eglīti. “Biedrība tātad brauca apkārt un vāca līdzekļus, un, galvenais, arī visiem izvadāja ielūgumus, un izrādījās, ka Sērenē ir 150 bērni. Šādās mazās vietās ir ļoti svarīga sadarbība, un biedrība sadarbojas ar bibliotēku, bibliotēka sadarbojas ar tautas namu, tautas nams sadarbojas ar biedrību, un tā mēs tā kā tādas vāveres ritenī griežam šo te sabiedrisko dzīvi, lai cilvēkiem gribētos palikt Sērenē, dzīvot un piesaistīt tūristus.”
Kaldabruņas biedrībā “Ūdenszīmes” darbojas 40 no 50 ciema iedzīvotājiem
“Nu, kas īsti nosaka dzīves kvalitāti? Vai tiešām mums būtu jābūvē pasts vai veikals, nu, kā ciematam, kā kopienai? Aktīva kopiena nav vajadzīga tādēļ, lai uzstiķētu soliņu, lai, teiksim, brēktu uz pašvaldību – nokaisiet man ceļu, tās ir jūsu funkcijas. Mēs, iespējams, atrodam ko citu, kas kompensē šos trūkumus,” sacīja Ieva Jātniece – viņa dzīvo Jēkabpils novada Kaldabruņā, kas atrodas novada nomalē, 63 kilometrus no Jēkabpils.
Kaldabruņā dzīvo 50 iedzīvotāji, bet tur nav ne pašvaldības, ne skolas, ne kultūras nama, ne pasta. Pirms četriem gadiem Kaldabruņa ieguva atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”, bet pirms 18 gadiem Ieva Jātniece izveidoja biedrību “Ūdenszīmes”, kas ar daudziem īstenotiem projektiem ir piemērs visai Sēlijai.
Jēkabpils novada Kaldabruņas biedrības Ūdenszīmes valdes priekšsēdētāja un kopienu sadarbības tīkla Sēlijas salas stratēģiskā plānotāja Ieva Jātniece.
Foto: Daina Zalamane
Biedrībā darbojas 40 no 50 ciema iedzīvotājiem, un Kaldabruņā paveikts daudz, rakstot projektus.
Jātniece stāsta: “Mums ir viss kaut kas – pļavas muzejs, stikla apstrādes darbnīca. Ir izveidota jauna šī te skatu platforma, arī tur kādreiz bija daudzstāvu mājas grausts. Kaldabruņā ir akustiskā koncertzāle – Červonkas baznīca, Kaldabruņas multifunkcionālā kultūrtelpa, kur mums jau piesakās šobrīd mūziķi paši.” Červonkas baznīca ir viens pieciem biedrības “Ūdenszīmes” šogad realizētajiem projektiem.
“Mums ir Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīts projekts, kur mēs esam izveidojuši Sēlijas tautas bibliotēku. Tad mums ir ļoti neparasta sadarbība pirmo reizi ar CFLA, kur mums ir projekts “Filozofu akmens”, prasmes aktīvai, pilnvērtīgai dzīvei, tur mēs vairāk braucam ārpus Kaldabruņas un arī kādus metodiskos materiālus un video esam izveidojuši. Tad mums bija LEADER programmas projekts, mēs izremontējām sanitāro mezglu. Mazs projektiņš ar pašvaldības atbalstu un Sēlijas kultūras programmas projekts “Kaldabruņas kultūrtelpa kalnā”,” sacīja Jātniece.
Viņa norādīja, ka naudas izteiksmē tie ir teju 100 000 eiro. Vaicāta, cik projekti īstenoti, Jātniece uzsvēra, ka citreiz tie ir vairāk nekā pieci, citreiz tie ir nelielāki: “Es parasti saku tā, ka esi beidzu skaitīt tad, kad tas skaits pārsniedza 50.”
Aktuāla problēma – telpas kopienām
Ar biedrības “Sērenes ļaudis” valdes priekšsēdētāju Edīti Osāni Latvijas Radio tikās Sērenes pagasta bibliotēkā. Viņa norādīja, ka kopā ar Sērenes iedzīvotāju padomi gatavojas īstenot nākamo projektu – pagastā veidos šķēršļu trasi bērniem. Edīte atzina, ka pašiem pietrūkst zināšanu gan projektu rakstīšanā, gan grāmatvedības jautājumos.
No kreisās – biedrības Sērenes ļaudis valdes priekšsēdētāja Edīte Osāne un valdes locekle un Sērenes pagasta bibliotēkas vadītāja Rea Vovere.
Foto: Daina Zalamane
“Vislielākais mīnuss ir tas, ka biedrībai nav telpu. Mums ir māja, kur bija pašvaldība, un man pateica, ka man ir jāmaksā 40 eiro mēnesī bez apkures,” sacīja Osāne.
Biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece akcentēja, ka telpu uzturēšana un komunālie maksājumi ir aktuāla problēma arī Kaldabruņas biedrībai “Ūdenszīmes”, kuras mājas ir bijušajā skolā, 650 kvadrātmetru lielā divstāvu ēkā.
Aizkraukles novada Sērenes pagasta manteļskustenis
Foto: no privātā arhīva
“Ir jākurina, telpas ir jātīra, jāskatās, kur kaut kas ir jāpieremontē. Ne vienmēr par projektu līdzekļiem var to izdarīt. Es domāju, arī visām kopienām un mazajām biedrībām tā ir ļoti sāpīga tēma – tieši ilgtermiņa uzturēšana. Pasākumu vai projektu – to paņem uz entuziasmu. Ilgtermiņā entuziasms nestrādā,” sacīja Jātniece.
Viņa uzsvēra, ka noderētu arī pašvaldību finansiālais atbalsts. Vienlaikus Jātniece sacīja: “Nē, es nevarētu arī sūdzēties, ka pašvaldība nemaz neatbalstītu. Līdzfinansējumu projektiem piešķir tur, kur tie nepieciešami.”
Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka akcentēja, ka šoruden apkopojuši informāciju par kopienu telpām un situācija Latvijā ir ļoti dažāda. “Mēs ļoti labi saprotam, ka pašvaldība nevar uzdāvināt telpas tām – nu, ir jābūt kaut kādiem rezultātiem, ko tad šī organizācija vai kopiena dara. Bet ir ļoti labi risinājumi, un vai nu sedz komunālos maksājumus, vai nodod lietošanā ar atlaidēm, vai piedāvā sadarbības modeli.”
Pašvaldībām jāveido atbalsta sistēma aktīvajām kopienām
Ieva Jātniece ir arī kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja un sevi uzskata par profesionālu projektu rakstītāju. Viņa sacīja: “Mums ir ļoti daudz jāprot – projekti, līdzdalības budžets, iedzīvotāju padomes, mums ir jāiegulda ārkārtīgi daudz laika, tai pašā laikā atbalsts un resursi izpaliek.”
Jātniece vērtēja, ka, strādājot ar publisku naudu, atskaites pēc projekta pabeigšanas ir normāla prasība un pēdējos gados esot mazinājusies arī birokrātija, bet uzsver, ka kopienām, kur iedzīvotāji strādā kā brīvprātīgie, pietrūkst finansējuma. “Mums ir burvīga iespēja – pašvaldību un valsts funkciju deleģējums nevalstiskajam sektoram. Šis deleģējums tiek izmantots nepiedodami reti un necaurskatāmi. Iespējams, ka tur ir kāda likumdošanas problēma, kas pašvaldībām šo sarežģī, bet instruments ir,” norādīja Jātniece.
Arī Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka vērtēja, ka jāveido atbalsta sistēma, kas kopienām palīdzētu segt, piemēram, transporta izdevumus.
“Daudzviet mums nav pat kopienas speciālistu, mums nav sociālais darbinieks kopienā, sociālajā dienestā. Un tad pašvaldība sagaida un ir pat pieradusi, un mēs paši pieradinām, aktīvi darbojoties, – ka mēs vienmēr būsim klāt, nodrošināsim. Bet, ja nav nekāda finansējuma ne par ieguldīto darbu, ne par izmantotajiem resursiem, nu, vismaz, ka viņi nezaudē savus personīgos – kaut vai ceļa nauda, dienas nauda pusdienas paēst, ja viņiem ir kaut kur jādodas visu dienu,” uzsvēra Seļicka.
Aizkraukles novada Sērenes pagasta manteļskustenis
Foto: no privātā arhīva
Viņa arī norādīja, ka “ir ērti nodot atbildību pašiem iedzīvotājiem, bet noteikti būtu nepieciešams tādos nozīmīgos nacionāla un arī pašvaldību mēroga lēmumos izmantot metodi, ko atkal Rietumeiropa, nu jau Eiropas Komisija rosina darīt – skatīties uz lēmumiem, piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, skolu tīkla sakārtošanā, sabiedriskajā transportā. Uzlikt to lauku filtru, paskatīties, vai tomēr lauku teritorijās nav nepieciešams, piemēram, uzņēmējiem cita apjoma atbalsts un citi rezultatīvie rādītāji, vai mēs tiešām varam mazu lauku vietu stimulēt uz inovācijām ar tādiem pašiem ieguldījumiem kā pilsētu”.
Kopienām izdodas uzlabot dzīvi reģionos
Vienlaikus Seļicka sacīja, ka iedzīvotāju kopienām laukos izdodas uzlabot dzīvi reģionos un “galu galā radīt to sajūtu, ka es lepojos ar savu vietu”.
Kaldabruņas baznīca
Foto: no privātā arhīva
Biedrības “Ūdenszīmes” pārstāve un stikla māksliniece Ingrīda Degtjarova sacīja: “Es tagad redzu to uzplaukumu Kaldabruņai, mana Kaldabruņa skan. Mēs augam reizē ar Sēliju, mēs augam paši reizē, un līdz ar to, man liekas, tas tāds ne tikai Sēlijai, bet visai Latvijai.”
Ieva Jātniece norādīja, ka Kaldabruņu kā savu dzīves vietu izvēlas arī pa kādai jaunai ģimenei. “Mūsu pāris tādas ģimenes, kas tiešām ir atnākuši tāpēc, ka šeit ir sabiedriskā dzīve.”
Biedrība “Sērenes ļaudis” “Facebook” lapā ierakstījusi biedrības mērķi – rūpēties par Sērenes pagasta ilgtspējīgu attīstību, stiprinot vietējo kopienu. Tas ir kopējs mērķis ne vien visām 40 iedzīvotāju grupām, kas darbojas kopienu sadarbības tīklā “Sēlijas salas”, bet lauku kopienām visā Latvijā. Īpaši vietās, kur vairs nav ne pašvaldības, ne skolas, ne citu iestāžu, bet iedzīvotāju rakstītie projekti ļauj uzturēt dzīvu kultūras vidi un kopābūšanu. Un svarīgi, lai iedzīvotāju brīvprātīgo darbu novērtētu ne tikai ar diplomu svētkos, bet arī nelielu līdzfinansējumu, kas palīdzētu segt telpu izmaksas.