Harkivas teātris “Očeret” – cerība uz īstu mākslu kara laikā
Pilsētā, kas joprojām atrodas nepārtrauktu uzbrukumu krustugunīs, Harkivā ir dzimis jauns un **dinamisks teātris “Očeret”**. Tas ir ne tikai par profesionāliem aktieriem, bet arī par entuziastiskiem amatieriem, kuri kopā rada citu realitāti, apzinoties, ka kara neizbēgamība ir daļa no viņu ikdienas.
Māksla kā atbilde krīzei
Teātra vadītāja Anastasija Nesmijana, intervijā Latvijas Radio podkāstam “Drošinātājs”, dalās pārdomās par teātra pirmsākumiem. Neskatoties uz elektrības pārrāvumiem un pašas spēkiem veiktu telpu remontu, Nesmijana saglabā optimismu un ir iemācījusies sadzīvot ar gaisa trauksmēm. Viņa stingri tic, ka tieši vissarežģītākajos brīžos, pārbaudījumu pilnā laikā, spēj uzziedēt **īsta, dziļa māksla**. Šī pārliecība ir kļuvusi par “Očeret” teātra stūrakmeni. Pirms teātra izveides 2023. gadā Harkivā nebija neviena funkcionējoša teātra, taču iedzīvotāju vēlme pēc kultūras un radošās izpausmes bija milzīga. Aktiermākslas meistarklases, kas sākās kā neliela iniciatīva, izvērsās par 30 cilvēku brīvprātīgu trupu, apvienojot profesionāļus un talantīgus entuziastus. Viņu pirmā izrāde tika iestudēta laikā, kad valdīja nepārtraukti elektrības atslēgumi, apliecinot mākslas spēju atdzīvināt cerību pat tumšākajos brīžos.
Radošums un kopības gars
Teātra “Očeret” repertuārs ir daudzveidīgs, ietverot gan ukraiņu autoru klasiku, gan arī eksperimentālus iestudējumus, tostarp ēnu teātra elementus. Aktieri un viņu ģimenes paši aktīvi piedalās teātra telpu atjaunošanā, kas veicina spēcīgu kopības sajūtu un piederību projektam. Neskatoties uz Harkivas tuvumu Krievijas robežai un pastāvīgiem uzbrukumiem, “Očeret” nebaidās no izaicinājumiem. Viņi ne vien iestudē izrādes, bet arī uztur kultūras dzīvi pilsētā, cerot, ka viņu darbs sniegs ne tikai māksliniecisku baudījumu, bet arī morālu atbalstu kopienai. Teātra vadītāja uzsver, ka šobrīd kultūras dzīvē notiek pāreja uz ukraiņu valodu, atstājot novārtā iepriekšējo krievu kultūras dominanci. “Očeret” cer nebūt tikai īslaicīgs kara laika projekts, bet gan kļūt par ilgtermiņa kultūras centru, kas turpina attīstīties un iedvesmot.