Izraēlas dalība Eirovīzijā: Lēmums pieņemts, bet strīdi turpinās
Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalstu pārstāvji ir pieņēmuši izšķirošu lēmumu par Izraēlas dalību nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pēc saspringtas apspriešanas Ženēvā tika balsots par izmaiņām konkursa noteikumos, nevis tieši par Izraēlas izslēgšanu. Šis balsojums faktiski pavēris ceļu Izraēlas pārstāvjiem piedalīties 2026. gada konkursā.
Konkursa noteikumu izmaiņas un balsojums
Sanāksmē Ženēvā EBU dalībnieki atbalstīja pagājušajā mēnesī ieviestās izmaiņas konkursa noteikumos, kas tika izstrādātas, lai novērstu iepriekšējo gadu pretrunīgos balsojuma rezultātus un stiprinātu konkursa neitralitāti. Šīs izmaiņas tika ieviestas pēc tam, kad Izraēlas dalībnieki iepriekšējos konkursos saņēma ievērojami lielāku atbalstu no skatītāju balsojuma nekā no profesionālās žūrijas. Lai gan sākotnēji tika plānots balsojums par Izraēlas dalības aizliegumu, EBU valde nolēma balsot par jaunajiem drošības pasākumiem, lai nodrošinātu konkursa objektivitāti un objektivitāti. Šis lēmums, kurā vairākums dalībnieku nobalsoja par izmaiņām, apliecina skaidru atbalstu reformām un ļauj piedalīties visiem dalībniekiem.
Reakcijas un boikota draudi
Lēmums par Izraēlas dalības atļaušanu izraisījis spēcīgu reakciju vairākās valstīs. Tūlīt pēc balsojuma Spānijas, Nīderlandes un Īrijas raidorganizācijas paziņoja par savu nodomu boikotēt 2026. gada Eirovīziju. Šīm valstīm pievienojusies arī Slovēnija, paužot iebildumus pret Izraēlas darbībām Gazā un uzsverot, ka dalība tādā konkursā būtu pretrunā ar tās vērtībām – mieru, vienlīdzību un cieņu. Islande savukārt vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, bet citas valstis, piemēram, Beļģija, Somija un Zviedrija, ir pieļāvušas iespēju boikotēt pasākumu. Tiek ziņots, ka šis ir viens no lielākajiem konfliktiem Eirovīzijas vēsturē, un konkursa vienotība ir sasniegusi zemāko punktu.
«Konkursa vienotība ir tā zemākajā punktā, un ERA dalībnieku vidū nekad neesot bijusi tik izteikta šķelšanās.»
Dažas valstis, piemēram, Vācija, ir paudušas atbalstu Izraēlas dalībai un pat draudējušas izstāties, ja Izraēla tiktu izslēgta. Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs ir paudis gandarījumu par lēmumu, uzsverot, ka Izraēla ir pelnījusi tikt pārstāvēta uz pasaules skatuvēm un ka konkurss turpinās atbalstīt kultūru, mūziku un tautu draudzību. Savukārt Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs boikota draudus nodēvējis par apkaunojumu boikotējošajām valstīm.
Eirovīzijas nākotne un politiskais fons
Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas vēsturiski vienmēr ir bijis jūtīgs pret politiskajiem jautājumiem, šobrīd piedzīvo vienu no nopietnākajām krīzēm savā pastāvēšanas vēsturē. Strīdi par Izraēlas dalību, kas saistīti ar karu Gazā un apsūdzībām par balsojuma manipulācijām, ir radījuši dziļas šķelšanās starp dalībvalstīm. Lai gan konkurss tiecas būt apolitisks, politiskie konflikti ir neizbēgami iespaidojušies tā norisē. Gadsimtu ilgušajā Eirovīzijas vēsturē ir bijuši dažādi skandāli, sākot no politiski motivētām dziesmām un performancēm līdz pat balsojuma manipulācijām. Salīdzinājumam, Krievija tika izslēgta no konkursa pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā, savukārt Baltkrievija tika izslēgta iepriekšējā gadā. Tomēr, atšķirībā no šiem gadījumiem, Izraēla turpina savu dalību.
Neskatoties uz boikota draudiem, EBU ir paziņojusi, ka vairāku valstu lēmums nepiedalīties neietekmēs konkursa finansējumu un producēšanas budžetu. Pilns dalībnieku saraksts 70. jubilejas konkursam, kas notiks Austrijā, tiks paziņots pirms Ziemassvētkiem.
Lai gan lēmums par Izraēlas dalību ir pieņemts, diskusijas un spriedze konkursa dalībnieku vidū, visticamāk, turpināsies, liekot aizdomāties par Eirovīzijas kā vienojoša kultūras pasākuma nākotni.