Beninas militārpersonu paziņojums par prezidenta gāšanu – situācija joprojām neskaidra
Svētdienas, 2025. gada 7. decembra, rītā Beninas medijos parādījās satraucošas ziņas – grupa militārpersonu valsts televīzijā paziņoja par prezidenta Patrisa Talona gāšanu. Šī paziņojuma izplatīšanās radīja tūlītēju satraukumu un neskaidrību gan valstī, gan starptautiskā mērogā, jo Rietumāfrika pēdējos gados ir piedzīvojusi virkni nestabilu politisko notikumu. Tomēr Talona kanceleja un valdības pārstāvji ātri vien noliedza šos apgalvojumus, uzsverot, ka situācija ir “pilnībā atjaunota” un nekāds apvērsums nav noticis. Šī pretrunīgā informācija radīja haotiskas ainas un sabiedrībā plaši izplatītu trauksmi.
Militārpersonu paziņojums un tā sekas
Sevi dēvējot par “Pārbūves militāro komiteju” (CMR), nemiernieki, ko vadīja leitnants pulkvedis Paskals Tigri, publiski paziņoja par prezidenta Patrisa Talona “atcelšanu no amata” un visu valsts institūciju “apturēšanu”. Viņi arī ziņoja par valsts robežu slēgšanu un konstitūcijas “apturēšanu”, solot vadīt valsti un ievērot starptautiskās saistības. Šis paziņojums izskanēja uz nemierīgu notikumu fona, jo kaimiņvalstis, piemēram, Nigēra un Burkinafaso, jau iepriekš ir piedzīvojušas militārus apvērsumus. Tuvāko stundu laikā tika ziņots par sporādisku apšaudēm pie prezidenta rezidences un valsts televīzijas ēkas, radot papildu bailes un nedrošību iedzīvotāju vidū. Ārvalstu vēstniecības, tostarp Francijas, mudināja savus pilsoņus palikt mājās drošības apsvērumu dēļ.
Valdības noliegums un situācijas atjaunošana
Neskatoties uz nemiernieku paziņojumiem, Beninas prezidents Patriks Talons, kā arī viņa biroja un iekšlietu ministra pārstāvji stingri noliedza jebkādus apvērsuma mēģinājumus. Viņi apgalvoja, ka neliela karavīru grupa ir veikusi “dumpīgu rīcību”, lai destabilizētu valsti, taču “regulārā armija” ātri vien atguvusi kontroli. Prezidenta birojs paziņoja, ka prezidents ir “drošībā” un ka situācija ir “pilnībā kontrolēta”. Iekšlietu ministrs Alassans Seidu vēlāk apstiprināja, ka apvērsuma mēģinājums ir “novērsts” un ka “lojalistiski karavīri” ir apspieduši nemierniekus. Ziņots par vismaz 14 aizturētiem karavīriem, tostarp 12 aktīvajiem dienesta karavīriem. Lai gan sākotnējā informācija bija pretrunīga un radīja zināmu satraukumu, izskatās, ka Beninas valdībai ir izdevies saglabāt kontroli pār situāciju, novēršot potenciālu politisko krīzi. Prezidents Talons vēlāk uzstājās valsts televīzijā, lai nomierinātu sabiedrību un apliecinātu, ka valsts ir drošībā.
Konteksts un iespējamās sekas
Šis notikums notika laikā, kad Benina gatavojās prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 2026. gada aprīlī. Prezidentam Talonam, kurš ir pie varas kopš 2016. gada, beidzas viņa otrais un pēdējais termiņš, un viņš ir plānojis atkāpties no amata. Valsts politiskā aina ir bijusi samērā stabila pēdējos gados, taču reģionālās nestabilitātes tendences, ko pastiprina militārie apvērsumi kaimiņvalstīs, rada bažas. Beninas kaimiņvalstis, piemēram, Nigēra un Burkinafaso, ir piedzīvojušas apvērsumus, savukārt Mali un Gvineja ir piedzīvojušas militāras pārņemšanas nesenā pagātnē. Šāds apvērsuma mēģinājums, pat ja tas tika ātri novērsts, atgādina par nestabilitātes risku reģionā. Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) organizācija stingri nosodīja šo “nekonstitucionālo gājienu”, uzsverot, ka tas ir “Beninas tautas gribas sagrozīšana”. ECOWAS ir apņēmusies sniegt visu nepieciešamo atbalstu Beninas valdībai un tautai, lai aizstāvētu konstitūciju un valsts teritoriālo integritāti. Šis incidents izgaismo Beninas un visas Rietumāfrikas reģiona sarežģīto politisko un drošības situāciju.
Prezidenta Talona politiskais ceļš
Patris Talons ir pazīstams kā bijušais uzņēmējs, kurš savu politisko karjeru sācis kā viens no galvenajiem finansētājiem prezidenta Tomasa Bonija Jaji kampaņai 2006. gadā. Tomēr viņu attiecības saasinājās ap 2011. gadu, un Talons tika apsūdzēts par mēģinājumu noorganizēt apvērsumu un saindēt prezidentu, kas lika viņam izceļot uz Franciju. Pēc atgriešanās Beninas 2015. gadā, viņš uzvarēja 2016. gada prezidenta vēlēšanās, un tika pārvēlēts 2021. gadā. Viņa valdīšanas laikā Benina ir piedzīvojusi ekonomisko attīstību, taču kritiķi viņu apsūdz par autoritārismu, īpaši attiecībā uz politisko opozīciju un mediju brīvību. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Talona administrācija ir centusies nodrošināt Beninas stabilitāti, kas ir bijusi atzīta par vienu no stabilākajām demokrātijām Āfrikā, taču šis nesenais notikums liecina par esošajiem drošības un politiskajiem izaicinājumiem.