Kārsavas vidusskolai ir piešķirts īpašais pierobežas skolas statuss, kas ļauj saņemt valsts finansējumu pedagogu algām ar atrunu, ka vidusskolas klasēs šajā skolā ir vismaz 30 skolēni. Taču pašlaik šo kritēriju skola neizpilda, bet skolas liktenis, pēc Izglītības pārvaldes vadītājas teiktā, zināmā mērā ir pašas vietējās kopienas rokās.

 

Kārsavas vidusskolas pastāvēšana zināmā mērā ir arī vietējās kopienas rokās

Problēma – skolēni neturpina mācības 10.klasē savā skolā

Kārsavas vidusskola ir viena no skolām, kas atrodas vien 10 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Pašlaik izglītības iestādē mācās 245 skolēni – 29 no tiem vidusskolas klasēs.

Skolas vecāku padomes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Orinskis atzīst, ka skolēnu skaits ir neliels dažādu iemeslu dēļ – dzīvesvietas maiņa, kvalitatīvākas izglītības saņemšana, vecāku darbavieta, vidusskolas posma jaunieši nereti izvēlas mācīties citu pašvaldību vidusskolās.

“Vidēji no devītās uz desmito klasi pāriet tikai 50% bērnu.

Ja tas skaitlis būtu augstāks, tad ar to obligāto 30 bērnu skaitu vidusskolā nebūtu jautājumu. Uzskatu, ka bērnus nevajag meklēt no malas, mums vajag noturēt savējos, un tad ar tiem 30 nebūs problēmu. Ir problēmas ar to, ka pērn 77% bērnu neturpināja mācības 10. klasē. No 31 skolēna mācības te turpināja tikai septiņi,” stāstīja Orinskis.

Kārsavas vidusskolā nav problēmu ar skolēnu skaitu pamatskolas klasē, tur vidēji klasē mācās 20–30 skolēni.

Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Stolere atklāja, ka problēmas ir tieši ar vidusskolas posmu.

“Ja no nākamā gada stāsies spēkā pedagogu apmaksas jaunais modelis “Programma skolā”, tas nozīmē, ka ar šādu audzēkņu skaitu pedagogu finansējums no valsts puses netiks vidusskolas posmā apmaksāts. Raugoties uz absolventu skaitu 9. klases beidzējiem, esam ļoti optimistiski un saprotam arī to, ja skola piestrādās pie tā, lai šos audzēkņus uzrunātu un motivētu palikt vidusskolā, tad šis kvantitatīvais rādītājs – 30 audzēkņi – ir sasniedzams,” sacīja Stolere.

Kārsavas skolēni lielākoties izvēlas Rēzeknes vidusskolas

Kārsavas vidusskolas audzēkņi un viņu vecāki lielākoties izvēlas 50 kilometrus attālās Rēzeknes pilsētas vidusskolas un lauku vidusskolu Rēzeknes novada Nautrēnos.

Tā kā nauda seko skolēnam, Ludzas pašvaldībai savstarpējos norēķinos vien par Kārsavas pilsētā un apkārtējos pagastos deklarētajiem 87 skolēniem gadā citām pašvaldībām jāmaksā aptuveni 100 000 eiro.

“Tās ir lielas summas, un

daļa no šiem skolēniem varētu mācīties Kārsavā,” uzskata Gunta Stolere, atzīstot, ka Kārsavas vidusskolas posma pastāvēšana zināmā mērā ir arī vietējās kopienas rokās.

Novads cenšas piesaistīt ES naudu skolas infrastruktūrai

Ludzas novada pašvaldība plāno Kārsavas vidusskolas iesaisti ES projektā, kas paredz finansējumu skolas materiālās bāzes un infrastruktūras uzlabošanai.

Taču domes opozīcijas deputāti uzskata – projekta nosacījumi vieš bažas par iespējamo skolas reorganizāciju.

Domes deputāte Solvita Novicka (“Latvija pirmajā vietā”) stāstīja, ka sēdē balsoja pret iesaistīšanos projektā, jo “lēmuma otrais punkts paredz, ka ar 2027. gada 31. augustu tiks uzsākta skolas reorganizācija, ja vidusskolas posmā netiks nodrošināts minimālais izglītojamo skaits, tas ir 30 izglītojamie”. ‘

“Man tas rada bažas, ka dalība šajā projektā pati par sevi var kļūt par iemeslu vidusskolas posma slēgšanai, jo vidusskolas posmā situācijas pasliktināšanās risks ir ļoti augsts. Uzskatu, ka skolai nevajadzētu piedalīties projektā, ja ir tik strikts nosacījums,” norādīja deputāte.

Novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) skaidroja –  

lai skola arī turpmāk saņemtu finansējumu no valsts, kritērijs par 30 skolēniem vidusskolas posmā būs jāizpilda arī bez piedalīšanās projektā.

“Opozīcijas bažas nav pamatotas. Pašvaldība izmanto savu iespēju piesaistīt ES finansējumu Kārsavas vidusskolai. Lai mēs varētu piedalīties šī konkursa atlasē bija nepieciešams domes lēmums, kas paredz, ja gadījumā mēs nevarēsim šos projekta nosacījumus izpildīt, tie ir 30 bērni vidusskolas klasēs, tad arī mums ir jāveic savi pasākumi, tā ir obligāta prasība un šis lēmums tika skaņots arī ar Izglītības un zinātnes ministriju,” skaidroja Mekšs.

Skolas direktors: Vidusskolas posmam jāpastāv

Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts ir pārliecināts, vidusskolas posmam ir jāpastāv un skolas uzdevums censties to nodrošināt.

Kārsavas vidusskolas skolotāju sanāksme

Kārsavas vidusskolas skolotāju sanāksme

Foto: Iveta Čigāne / Latvijas Radio

“Sanāksmē dzirdējāt mūsu skolotāju teikto – jā, piedalāmies projektā.

Tas ir kā rozīnīte uz tās tortes, kas mums ir jāizdara – mums jābūt 30 bērniem, un tas mums ir jāizdara, un tālākais nāks tikai plusā klāt,” sacīja direktors.

Gadījumā, ja Kārsavā vidusskolas klasēs nenodrošinās 30 skolēnus, pašvaldībai pati var maksāt algas vidusskolas skolotājiem un gadā tie varētu būt aptuveni 150 000 eiro, vai arī reorganizēt skolu par pamatskolu.

Pašlaik Ludzas novada dome ir pieņēmusi lēmumu par dalību skolas infrastruktūras uzlabošanas projektu konkursa priekšatlasē, ja projektu apstiprinās, būs nepieciešams cits domes lēmums par līdzfinansējuma nodrošināšanu.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu