Krievijas militārās vienošanās ar Rietumiem izbeigtas
Krievija ir oficiāli izbeigusi gadu desmitiem ilgus militārās sadarbības līgumus ar Portugāli, Franciju un Kanādu. Šis lēmums, ko apstiprinājis dekrēts, kas publicēts piektdien, nāk kā skaidrs signāls par krasi mainījušos attiecību dinamiku starp Maskavu un Rietumiem. Oficiālais pamatojums ir šo līgumu stratēģiskās nozīmes zudums, taču tas sakrīt ar arvien saspringtāku politisko gaisotni un Eiropas nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Vēsturisks konteksts un mainīgās attiecības
Šie trīs nolīgumi tika parakstīti laika posmā no 1989. līdz 2000. gadam, laikā, kad pēc Padomju Savienības sabrukuma cerības uz labākām attiecībām ar Rietumiem bija augstas. Kanādas līgums tika noslēgts neilgi pēc Berlīnes mūra krišanas, kas simbolizēja Aukstā kara beigas. Tolaik padomju līderis Mihails Gorbačovs centās veidot ciešākas saites ar rietumvalstīm. Francijas vienošanās 1994. gadā atspoguļoja toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina centienus integrēt Krieviju Eiropas drošības struktūrās. Jeļcins pat cerēja uz Krievijas uzņemšanu NATO vai īpašas partnerības izveidi ar aliansi, parakstot līgumus ar Franciju, kas paredzēja konsultācijas krīzes gadījumos un “miera un solidaritātes tīkla” veidošanu Eiropā. Savukārt 2000. gadā noslēgtais līgums ar Portugāli tiek rakturots kā viens no auglīgākajiem periodiem abu valstu attiecībās, neskatoties uz Portugāles dalību NATO.
Pašreizējā politiskā realitāte un tās sekas
Tomēr pēdējos gados Kremļa un prezidenta Vladimira Putina nostāja pret NATO un Rietumiem ir kļuvusi arvien nospriegotāka. Krievija apsūdz NATO par tās robežu tuvumā notiekošo izplešanos, ko tā uzskata par tiešu apdraudējumu, un daļēji vaino Rietumus arī par karu Ukrainā, lai gan nekādus pierādījumus tam nav sniegusi. Krievijas pretestība Ukrainas iespējamai iestāšanai NATO bija viena no galvenajām prasībām noplūdinātajā ASV un Krievijas piedāvājumā par kara izbeigšanu, kas, pēc Kijivas un analītiķu domām, atstāj durvis atvērtas jaunām invāzijām nākotnē.
Finansiāls spiediens un diplomātiskās sekas
Šis jaunākais lēmums ir turpinājums iepriekšējām darbībām. Jūlijā premjerministrs Mihails Mišustins anulēja 1996. gada militārās tehniskās sadarbības līgumu ar Vāciju, apsūdzot Berlīni par “atklāti naidīgu politiku” un “aizvien agresīvākiem militāristu centieniem”. Portugāle un Francija, kas atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai sniegtu aizdevumus Ukrainai, tagad saskaras ar šo diplomātisko soli. Eiropas Savienībā ir iesaldēti aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas valsts līdzekļu, lielākā daļa no tiem atrodas Beļģijā. ES apsver, kā efektīvi izmantot šos līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai, kurai Starptautiskais Valūtas fonds prognozē aptuveni 65 miljardu dolāru budžeta deficītu nākamajos divos gados. Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu, Ukraina ir pilnībā atkarīga no Rietumu sabiedroto finansiālā un militārā atbalsta. Šī militāro vienošanos izbeigšana ir *simptomātisks apliecinājums* tam, ka diplomātiskā un militārā saspīlējuma līmenis starp Krieviju un Rietumiem ir sasniedzis jaunu, *satraucošu punktu*.