Foto: Anda Krauze
Latvijas Republikas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Latvijas Republikas Zemkopības ministram Armandam Krauzem šodien nosūtīta vēstule par 2023. gada tirgus situāciju un MK lēmumu pamatotību kokrūpniecības nozarē.
Kokteilis
Numerologi nopludinājuši laimīgo sarakstu: šajos četros datumos dzimušajiem Ugunīgā Zirga gads būs neprātīgi veiksmīgs
Buratino tiks aprīts: Strelkovs no cietuma prognozē, ar ko beigsies “romāns” starp Vašingtonu un Kremli
Cik daudz skaidras naudas vajadzētu glabāt mājās? Eksperti sniedz precīzu atbildi
Pēdējās nedēļās publiskajā telpā vairākkārt apspriesta 2023. gada tirgus situācija kokrūpniecībā un
LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu korekcijas, kas skāra 2024.gada piegādes, skaidro nozares pārstāvji.
Respektējot mediju darbu un sabiedrības interesi, nozare vēlas precizēt faktus, kas attiecas uz tā brīža situāciju no nozares uzņēmumu puses.
CITI ŠOBRĪD LASA
Sākot ar 2022. gada IV ceturksni, nozari skāra būtisks kokmateriālu produktu tirgus kritums – strauji samazinājās celtniecības apjomi, zāģmateriālu pieprasījums un cenas, Eiropas un Āzijas būvniecības tirgus bremzējās, un tirgus dinamika kļuva neprognozējama. Šīs izmaiņas tieši ietekmēja ražošanu, nodarbinātību un rentabilitāti. Aprakstītās tendences pilnībā atspoguļojas gan Zemkopības ministrijas informatīvajos ziņojumos, gan mūsu uzņēmumu gada pārskatos, norāda nozares pārstāvji.
Lielākā daļa zemāk parakstīto uzņēmumu 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar būtiskiem
zaudējumiem. Dažos gadījumos gala rezultātu izlīdzināja citi finanšu posteņi, kas neraksturo ražošanas faktisko situāciju, un tādēļ zaudējumu apmērs gada pārskatos ne vienmēr ir tieši nolasāms. Tomēr tas nemaina faktu, ka tas bija viens no sarežģītākajiem periodiem skujkoku zāģmateriālu sektorā kopš 2008. gada.
Izvērtējot 2022. gada beigu un 2023. gada operatīvos datus, uzņēmēji vērsās Zemkopības ministrijā,
skaidrojot krīzes situāciju un tās rašanās pamatus, aicināja rast risinājumu un radīt mehānismu, kurš nodrošinātu izejvielu cenu atbilstību tirgus situācijai.
Ministru kabineta lēmums par LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu pielāgošanu nebija
valsts atbalsts. Tas paredzēja izejvielu cenu korekciju līdz tirgus līmenim brīdī, kad indeksētās līgumcenas vairs neatbilda ekonomiskajai realitātei, šādu viedokli pauž nozare: “Tādēļ jebkuras publiskajā telpā minētās summas faktiski ir starpība starp tirgus cenu un indeksētajām līgumcenām, kas vairs nebija ekonomiski pamatotas. Šāda korekcija nebija subsīdija vai atlaide, bet gan racionāls, valstisks lēmums nepieļaut situāciju, kurā nozarei vēl vienu gadu būtu jāturpina strādāt ar zaudējumiem.”
“Cenu pielāgošana 2024. gadā stabilizēja situāciju kritiskā brīdī un palīdzēja novērst riskus, kas citādi būtu skāruši eksportspēju, investīcijas, nodokļu ieņēmumus un reģionālās darbvietas. Tas ļāva skujkoku zāģētavu sektoram 2024. un 2025. gadā atgūt ražošanas apjomus, modernizēt procesus un uzlabot darbinieku atalgojumu, sniedzot pienesumu Latvijas ekonomikai. Tas apliecina, ka pasākums sasniedza savu pamatmērķi”, vēstīts vēstulē.
Nozare uzskata, ka pieņemtais lēmums bija nepieciešams un ekonomiski pamatots risinājums konkrētajā tirgus situācijā, kas ļāva saglabāt ražošanu, konkurētspēju un nodokļu pienesumu valstij.
Vēstuli elektroniski parakstījuši: SIA “Smiltene Impex”, SIA “AKZ”, a/s “STORA ENSO LATVIJA”, SIA “Kurekss”, SIA “Vika Wood”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, SIA “BSW LATVIA”, SIA“Gaujas koks”.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI