Latvijā 10% ārvalstu pacientu izvēlas neauglības ārstēšanu, valsts atbalstu aktīvi izmanto arī vietējie / Raksts

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāstīja, ka 10 % jeb pāris tūkstoši ārvalstu pacientu Latvijā ārstē neauglību un to skaits katru gadu palielinās.

“Dominējošās, protams, ir mūsu kaimiņvalstis. Izteikti arī līderi neauglības diagnostikā un ārstēšanā ir no Lietuvas. Arī Igaunija,

tāpat brauc no mūsu Ziemeļvalstīm, no Skandināvijas – gan no Zviedrijas, Somijas, Islandes, bet ir arī Izraēla, Rumānija,” stāstīja Ušpele.

“Un, ja mēs runājam par to tautsaimniecības pienesumu, tad, protams, ka kāda no pirmajām medicīniskajām apaugļošanām varbūt nesekmīga un ir jāatkārto. Un neauglības pacientu ir vieni no tiem, kas visvairāk vidēji tērē uz medicīnas pakalpojumu grozu, kad viņi veic visas diagnostikas, ārstēšanas un visas nepieciešamās manipulācijas, lai kļūtu par vecākiem un tiktu pie bērniņa,” skaidroja Ušpele.

Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā sievietes par mammām kļūst vēlāk, kad iegūta izglītība un sasniegts stabils finansiālais līmenis.

Reproduktīvās medicīnas centra “Embrions” vadītāja un galvenā ārste Zane Vītiņa skaidroja – jo vecāka topošā mamma, jo dārgāka ir ārstēšana.

“Finansiālais ieguldījums ir diezgan atšķirīgs.

Tātad, ja sieviete ir jauna un vesela, tad medicīniskā apaugļošana var izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Ja sievietei ir 42 , piemēram, gadi un zems antimillera hormons, medikamentu izlietojums būs lielāks, tas var izmaksāt ap 10 000,” piemērus minēja Vītiņa.

Ar neauglības ārstēšanu Latvijā nodarbojas 6 privātās medicīnas iestādes. “IVF” reproduktoloģe, ginekoloģe-dzemdību speciāliste Violeta Fodina vērtēja, ka tā dēvētais medicīnas tūrisms palielinās, jo Latvijas klīnikas piedāvā dažādus inovatīvus risinājumus un augsta līmeņa ārstēšanu, līdz ar to labāk var palīdzēt pacientiem.

“Nav tā, ka Latvijas cenas uz šo veidu pakalpojumi ir zemākas nekā, piemēram, tajā pašā Zviedrijā vai Dānijā.

Pacienti brauc pie mums jo, mēs varam viņam piedāvāt nedaudz savādāku šo ārstēšanu, augstāka līmeņa,” vērtēja Violeta Fodina.

“Piemēram, medicīniskas apaugļošanas viens no etapiem, tas ir embriju testēšana uz ģenētisko veselību, un Latvijas likumdošana ir ļoti liberāla pret pacientiem, salīdzinot, piemēram, ar to pašu Lietuvu vai Zviedriju. Tas dod iespēju pacientiem saņemt šo palīdzību tad, kad viņiem vecums arī ir virs 45 gadiem,” viņa skaidroja.

Centra “Embrions” vadītāja Zane Vītiņa stāstīja, ka garās rindas klīnikā vairāku mēnešu garumā liecina, ka neauglības ārstēšana ir ļoti būtiska arī Latvijas iedzīvotājiem.

No 2012. gada Latvijā ieviesta valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai, un šogad no valsts budžeta piešķirti 2,6 miljoni eiro, kas ļāva veikt 1110 medicīniskās apaugļošanas.

“Četrus gadus valsts atbalsta programma ir sievietēm līdz 40 gadiem, pirms tam bija līdz 37 gadiem, taču kopējais finansiālais atbalsts pēdējos gados 2,4 miljoni, nav mainījies vairākus gadus pēc kārtas,” norādīja Vītiņa.

“Vairs nav rindu, iepriekš bija jāgaida rindā uz šo pakalpojumu, tomēr pasaulē un Eiropā šis atbalsts ir krietni lielāks. Protams, Latvijas kontekstā šobrīd ir jāveicina katra izvēle kļūt par vecākiem, daudz vairāk jāliek uzsvars uz to, cik būtiski ir plānot grūtniecību savlaicīgi, jo ir tikai daži cilvēki, kuriem patiesībā izdodas ieņemt bērnu ar savu olšūnu pēc 42 gadu sasniegšanas,” skaidroja Vītiņa.

Tikko pieņemts nākamā gada budžets un tajā neauglības ārstēšanai paredzēti vairāk līdzekļi nekā līdz šim – 2,94 miljoni eiro, un paplašināts arī pakalpojumu klāsts, tai skaitā apmaksāti vairāk nekā 2 medicīniskās apaugļošanas mēģinājumi, iekļauts arī plašāks medikamentu klāsts.

Valodas kļūda rakstā?