Krievijas iznīcinātāju nelegālā iebraukšana Igaunijas gaisa telpā izsauc NATO sasaukšanos
19. septembra rītā trīs Krievijas iznīcinātāji veica bezprecedenta un agresīvu gaisa telpas pārkāpumu, nelegāli iebraucot Igaunijas teritorijā virs Somu līča. Šis incidents, kas ilga 12 minūtes un aptvēra apmēram 200 kilometrus, radījis nopietnas bažas par reģionālo drošību un izraisījis NATO konsultācijas saskaņā ar alianses 4. pantu. Krievijas lidaparāti, lidojot ar izslēgtiem transponderiem un bez jebkāda lidojuma plāna, ignorēja Igaunijas gaisa satiksmes kontroli, pasliktinot jau tā saspringto ģeopolitisko situāciju.
NATO spēku ātra reakcija un starptautiskais nosodījums
Notikušais ir izpelnījies plašu starptautisku nosodījumu. Igaunijas Ārlietu ministrija nekavējoties izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, iesniedzot stingru protestu un diplomātisko notu. Ārlietu ministrs Marguss Cahkna šo incidentu raksturojis kā “bezprecedenta nekaunību”, uzsverot Krievijas arvien pieaugošo agresivitāti un nepakļaušanos starptautiskajām normām. Viņš norādīja uz nepieciešamību palielināt politisko un ekonomisko spiedienu uz Krieviju. Kā atbilde uz šo provokāciju, Itālijas F-35 iznīcinātāji, kas dislocēti Emari gaisa spēku bāzē Igaunijā NATO gaisa telpas aizsardzības misijas ietvaros, tika pacelti gaisā, lai pavadītu Krievijas lidmašīnas. Šis incidents ir ceturtais šāda veida Krievijas pārkāpums pret Igauniju šogad, taču šoreiz tas izceļas ar savu bezkaunību un potenciālo draudu līmeni. Latvijas Ārlietu ministrija, solidarizējoties ar Igauniju, arī izteica protestu Krievijai. Krievija gan noliedz, ka tās iznīcinātāji būtu ielidojuši Igaunijas gaisa telpā, apgalvojot, ka lidojums bijis “plānots” un citu valstu robežas nav pārkāptas.
NATO 4. panta konsultācijas un reģionālās drošības nākotne
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals platformā “X” uzsvēra, ka šāds pārkāpums ir pilnīgi nepieņemams un Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt NATO 4. panta konsultācijas. Šis pants ļauj dalībvalstīm sasaukt steidzamas sarunas, ja tiek apdraudēta to teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenberg jau ir runājis ar Mihalu, apliecinot alianses solidaritāti un gatavību reaģēt. ANO Drošības padome arī ir sasaukusi ārkārtas sēdi, lai apspriestu šo incidentu, kurā Latvijas un Lietuvas vārdā uzstājās Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, uzsverot, ka Krievijas draudi rada globālu drošības krīzi. Šī situācija vēlreiz apliecina nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flanga gaisa telpas aizsardzību. Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā kopš 2014. gada ir pieaugušas, un NATO pastāvīgi pastiprina savu klātbūtni un uzraudzību šajā reģionā, lai nodrošinātu drošību un atturētu potenciālos agresorus. Tas ietver arī pastiprinātas gaisa patrulēšanas misijas un jaunu tehnoloģisku risinājumu izstrādi dronu apkarošanai.
Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu konteksts
Šis ir ceturtais Krievijas gaisa telpas pārkāpums pret Igauniju šogad. Krievija iepriekš ir veicinājusi saspīli Baltijas reģionā, veicot plašas militārās mācības, piemēram, “Zapad”, un demonstrējot savu militāro spēku. Krievijas bruņoto spēku reformas un jaunu militāro apgabalu izveidošana pie NATO robežām, kā arī esošo vienību pārformēšana par divīzijām, norāda uz Krievijas militāro ambīciju pieaugumu. Šādas darbības, tostarp nesenais Krievijas izlūklidmašīnas pārtveršana virs Baltijas jūras, liecina par nepārtrauktu militāro provokāciju ciklu, kas prasa pastāvīgu modrību un koordinētu atbildi no NATO un tās dalībvalstīm.
Secinājumi un nākotnes perspektīvas
Šis incidentu atkārtotais raksturs un Krievijas izvairīgā atbilde liecina par apzinātu mēģinājumu testēt NATO reaģēšanas spējas un gatavību. Spēcīga un vienota alianses atbilde, kā arī pastiprināta gaisa telpas uzraudzība un aizsardzība, ir būtiska, lai saglabātu reģionālo stabilitāti un atturētu turpmākus pārkāpumus. NATO 4. panta konsultācijas un ANO Drošības padomes sēdes ir svarīgi soļi, lai risinātu šo krīzi diplomātiskā līmenī, vienlaikus demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt katru tās teritorijas centimetru.