“Krievi Latvijā var dzīvot tikai tad, ja strādā par velti. Likumprojektus Latvija nevis izstrādā pati, bet saņem e-pastā angļu valodā jau gatavus. Bet valdība, kuru vada cilvēki ar dubultpilsonību, nolēmusi Latviju izpārdot, lai nosegtu valsts parādu,” – izklausās neticami, taču tieši tādu Latviju rāda mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas valsts televīzijas sižetos. Kā tie top un kas ir eksperti, kas tur veido viedokli par Latviju?
«Re:chek»: Krievi strādā par velti, likumus atsūta angliski – kādus melus par Latviju izplata Baltkrievijas TV
Baltkrievijas propagandā izmanto Šlesera video un mītu par dubultpilsonību
Baltkrievijas valsts televīzija par Latvijā notiekošo stāsta regulāri. Novembra beigās tās pirmajā kanālā raidījumā “Trendi” jeb “Tendences” – pat par vairākiem tematiem pēc kārtas. Pirmā ziņa – Latvija tiek izpārdota un to darot pašu valdība: “Latvijas valdība nonākusi pie secinājuma, ka ir laiks totālai privatizācijai. Atlikušo valsts īpašumu plānots laist izsolē, lai samazinātu valsts parādu.”
Runa ir par iespēju kotēt biržā lielo kapitālsabiedrību akcijas. Kā zināms, valdība jau vairākus gadus vērtē ideju piesaistīt daļai valsts un pašvaldību uzņēmumu privāto kapitālu, lai ieplūdinātu līdzekļus attīstībai un uzlabotu to pārvaldību – līdzīgi, kā tas jau sen tiek darīts, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.
Atsevišķu partiju pretestības dēļ lēmumi nav pieņemti. Vienmēr uzsvērts, ka biržā laistu tikai nelielu daļu akciju. Vairāk nekā 50 procenti – līdz ar to kontrole pār uzņēmumu – vienmēr paliktu valsts vai pašvaldības rokās.
Baltkrievijas televīzijā nekas no šī neizskan. Informācijas avots tajā ir partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers. Kā noprotams, sižetā iemontēts fragments no partijas gatavotajiem video, kurus tā regulāri publicē sociālajos medijos gan latviešu, gan krievu valodā.
Šlesers šajā sižetā uzskaita vairākus uzņēmumus, kas tikšot privatizēti, un biedē ar tarifu kāpumu: “Tas nozīmē, ka, ja “Latvenergo” un Rīgas HES pārdos, tad katrs Latvijas iedzīvotājs maksās vairāk par elektroenerģijas tarifiem. Katru mēnesi pienāks dārgāks rēķins, jo tie jau būs privāti uzņēmumi.”
Atdot publiskās kapitālsabiedrības pilnībā privātās rokās neviens negrasās, un nav arī nekāda pamata akciju kotēšanu biržā saistīt ar automātisku pakalpojumu sadārdzināšanos.
Sižets noslēdzas ar raidījuma vadītāja pārspriedumiem par Latvijas valsti: “Bet kas šodien ir Latvijas valsts? Varbūt runa ir par valsts darbiniekiem – tie jau sen ir ar dubulto pilsonību.”
Pēdējos gados dubultpilsonība – Latvijas un ASV – bijusi tikai kādreizējam premjeram Krišjānim Kariņam (“Vienotība”), taču Kremļa propaganda jau gadiem izplata apgalvojumu, ka Latviju vada tai nepiederīgi ārzemnieki.
Šo mītu palīdzējuši vairot arī vietējie politiķi, piemēram, partijas “Stabilitātei!” vadītājs Aleksejs Rosļikovs un Šlesers. Viņš sociālajos medijos savulaik pauda aizdomas par eksprezidenta Egila Levita it kā dubulto pilsonību.
Līdzīgā stilā pēdējā laikā tapuši arī vairāki citi Baltkrievijas televīzijas pirmā kanāla sižeti par Latviju.
Tajos stāsta, piemēram, ka tikpat kā mirusi ir Latvijas lauksaimniecība – to iznīcinājuši laikapstākļi un pašu valdība, kas savējiem palīdzēt nevēloties. Tikpat graujošs esot Zaļais kurss, kas lauksaimniekus un citus uzņēmējus dzenot bankrotā. Televīzijas kanāla paša pausto šajos sižetos pastiprina no dažādiem Latvijas medijiem un interneta platformām paņemti ekspertu un politiķu viedokļi – jo negatīvāki, jo labāk.
Studijā trīs no Latvijas aizbēgušie propagandisti
Pavisam citā formātā pirms dažām nedēļām par Latviju stāstīja Baltkrievijas valsts televīzijas ceturtais kanāls Grodņā. Grodņa ir Baltkrievijas pilsēta netālu no Lietuvas un Polijas robežām: “Par Baltijas politiku parunāsim ar tiem, kas par to zina ne no nostāstiem. Pirmoreiz mūsu studijā cilvēki, kas devuši priekšroku Baltkrievijai.”
Stundu garajā raidījumā izskan, ka uz Baltkrieviju pārceļas daudzi, taču studijā redzami tie paši trīs no Latvijas aizbēgušie propagandisti, kuri regulāri uzstājas Krievijas un Baltkrievijas kanālos. Romāns Samuļs, kurš apsūdzēts par dalību prokremliskajā noziedzīgajā organizācijā “Baltijas antifašisti” un tās noziegumos, savulaik drošības dienestu brīdinātais jūrnieks Konstantīns Rudakovs un kādreizējais Rīgas domnieks no Latvijas Krievu savienības Jurijs Aleksejevs.
Baltkrievijas televīzijā Aleksejevs stāstīja, ka nupat šajā valstī esot saņēmis politisko patvērumu: “Pieteicos politiskajam patvērumam un burtiski pirms pāris dienām to arī saņēmu.”
Aleksejevu Latvijā tiesā par darbībām, kas vērstas pret valsts suverenitāti. Lietas prokurore uzskata, ka Aleksejeva vadītais portāls “Imhoclub” savulaik saņēma naudu no Krievijas ar mērķi stiprināt kaimiņvalsts ietekmi Latvijā. Raidījumā viņam mugurā bija džemperis, kuram uz krūtīm liels uzraksts CCCP (Союз Советских Социалистических Республик) jeb tulkojumā no krievu valodas – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība).
Visi uzaicinātie studijā atkārtoja ierastos Kremļa naratīvus: Baltijas valstis savā starpā naidojas, ir cita par citu rusofobiskākas un pilnībā atkarīgas no rietumvalstīm. Kā pierādījumus šie cilvēki min visabsurdākos melus.
Samuļs, piemēram, stāsta par krievu situāciju Latvijā: “Mūs var paciest, ja mēs viņiem strādājam par velti – labi, tad var paciest. Ja mēs gribam dzīvot, veidot ģimenes, sūtīt bērnus skolā, tad mūs visādi izspiedīs.”
Savukārt pakļaušanos Rietumiem apliecinot tas, kā Latvijā pieņemot likumus: “Bet kas, piemēram, notiek Latvijas galvenajā likumdošanas iestādē? Pienāk e-pastā likumprojekts angļu valodā. Sēž meitenes Saeimas pagrabos un tulko. Tad to nodod deputātiem.”
Viņš arī stāsta, ka deputāti likumprojektu ieraugot tikai neilgi pirms balsošanas: “Pusstundu pirms balsojuma iedod 18 lappuses sīkā drukā. Likumprojekts. Kā jums šķiet, vai var pusstundā izlasīt, iedziļināties visās niansēs, pat ja esi jurists? Es arī domāju, ka nevar.”
Nekas no tā, protams, nav taisnība. Nekādi likumprojekti tulkoti netiek, tos izstrādā ministrijās, valdībā, tad Saeimas komisijās. Saeimā visus likumus skata un pieņem trijos vai steidzamības kārtā divos lasījumos.
Arī šajā studijā izskanēja jau minētais mīts, ka Latviju vada ārzemnieki. Samuļs meloja, ka par Vairu Vīķi-Freibergu Latvijas sabiedrība uzzināja tikai otrā dienā pēc ievēlēšanas par valsts prezidenti. Savukārt Rudakovs stāstīja, ka viņa pat nav pratusi latviešu valodu: “Viņa taču zvērestu lasīja no lapiņas, jo nezināja tolaik latviešu valodu. Jautājumu nav, valodu iemācījās, bet ievēlēšanas laikā viņas dzimtā valoda bija angļu. Nekādā gadījumā ne latviešu.”
Tās ir pilnīgas muļķības. Vīķe-Freiberga, kura regulāri saņēmusi Krievijas propagandas uzbrukumus, ir augusi latviešu ģimenē, saglabājusi, kopusi un pētījusi dzimto valodu visu mūžu.
Raidījuma beigās studijā izskanēja mājieni, ka Baltijas valstis esot raidījušas dronus uz Pēterburgu, tāpēc baltiešiem esot jālūdz dievs, lai Krievija un Baltkrievija nereaģētu ar attiecīgu atbildi.