Nedēļas nogalē noslēgušās ASV un Ukrainas delegācijas sarunas Maiami, Floridas štatā. Savukārt pirmdien Londonā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiksies ar vairāku Eiropas lielvaru līderiem. Balstoties uz izskanējušajiem amatpersonu paziņojumiem būtisks izrāviens miera panākšanā joprojām nav redzams.
Panākt izrāvienu sarunās Maiami neizdodas
Floridas štatā notikušās sarunas bija garas, tās ilga trīs dienas un puses tur runāja par secinājumiem pēc amerikāņu viesošanās Maskavā, kā arī strādāja pie tālākiem risinājumiem.
ASV un Ukraina pēc sarunām bija vienisprātis ir, ka vienošanās panākšana ir atkarīga no Krievijas vēlmes sadarboties.
Tomēr nekas neliecina par to, ka Krievija to vēlas.
Svētdien Putina palīgs Jurijs Ušakovs izteicās, ka ASV būšot jāveic nopietnas, radikālas izmaiņas savos dokumentos par Ukrainu. Viņš gan nepaskaidroja, kādas izmaiņas Maskava vēlas, lai Vašingtona veiktu.
Panākt lielu izrāvienu Floridā tiešām neizdevās, un sarunu detaļas izpaustas netiek.
Galvenais strīdus jautājums starp Kijivu un Maskavu saglabājas, proti, tas attiecas uz teritoriāliem jautājumiem. Krievija joprojām vēlas, lai Ukraina atdod tai visu Donbasu, arī tās teritorijas, ko Krievija nemaz nekontrolē. Tāpat runa ir par Ukrainas armijas izmēru pēc kara beigām un neatrisināts jautājums joprojām ir arī drošības garantijas Ukrainai. Pie tām Kijiva strādā gan ar ASV, gan Eiropu.
Lai gan Zelenskis jau brīvdienās sazvanījās ar ASV pārstāvjiem un runāja ar tiem divas stundas, Ukrainas delegācija par progresu Zelenski informēs pirmdien klātienē pirmdien, atgriežoties no ASV. Tas notiks Londonā, jo pirdien Zelenskis viesosies Lielbritānijas galvaspilsētā.
Zelenskis tiksies ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderiem
Pirmdien Zelenski Londonā uzņems Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers. Viņiem pievienosies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Sagaidāms, ka puses runās par to, kādi secinājumi izdarāmi pēc sarunām Floridā un Maskavā, kā virzīties uz priekšu un kādas drošības garantijas Eiropa var sniegt Ukrainai.
Krievija gan vairākkārt ir noraidījusi iespēju, ka Ukrainā varētu izvietot sabiedroto karaspēku. Turpinās arī eiropiešu diskusijas ar amerikāņiem un britu ārlietu ministre Iveta Kūpere dosies uz Vašingtonu, lai tiktos ar valsts sekretāru Marko Rubio un citām amatpersonām.
Jaunā ASV Nacionālā drošības stratēģija kā aukstā duša Eiropai
Vairāki analītiķi norāda, ka jaunās nacionālās drošības stratēģijas valoda nav liels pārsteigums, jo to, ka Tramps ir neapmierināts ar vairāku Eiropas valstu politiku, piemēram, attiecībā uz imigrāciju un to, ka viņš vēlas, lai Eiropa pati uzņemas atbildību par savu drošību, ir bijis zināms arī iepriekš.
Savukārt Krievija 33 lappušu garajā dokumentā minēta maz un raksturota kā tāda, ar kuru jāveido attiecības. Par to norāda arī ASV pozīcijas Ukrainas miera sarunu kontekstā.
Tomēr vairākas valstis to ir skaļi kritizējušas. Piemēram, Vācija, kas arī kritizēta dokumentā, norādījusi, ka tādiem jautājumiem kā vārda brīvībai vispār nevajadzētu būt šādā stratēģijā.
Savukārt Polijas premjers Donalds Tusks ierakstā platformā “X” uzsvēris, ka Eiropa ir ASV tuvākais sabiedrotais, nevis problēma, piebilstot, ka abām pusēm ir kopīgi ienaidnieki.
Arī Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, mēģinot mīkstināt kritiku dokumentā izteicās, ka ASV joprojām ir lielākais Eiropas sabiedrotais un atzinusi, ka Eiropai tiešām vajadzētu būt pašpārliecinātākai.
Reakcija sekojusi arī no Krievijas, pret kuru dokumentā izmantota maiga valoda. Kremlis atzinis, ka dokuments ir pozitīvs un tajā rakstītais lielā mērā atbilst Krievijas vīzijai.
Drīz vien stratēģiju par ASV militārajām prioritātēm publicēs Pentagons. Un arī tur būs līdzīgi domu graudi kā nacionālajā drošības stratēģijā, jo aizsardzības ministrs Pīts Hegsets vēl pirms Pentagona dokumenta publicēšanas licis noprast, ka ASV pieprasīs sabiedrotajiem parūpēties par sevi.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācijas apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, bet Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar plānu, izsakot stingru atbalstu Kijivai. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Šobrīd atjaunotā plāna detaļas netiek atklātas, tomēr trīs pušu amatpersonas pozitīvi novērtējušas panākto progresu. Tikmēr mediji ziņo, ka plāns tika saīsināts, iekļaujot vien 19 punktus un vairāk ievērojot Kijivas intereses.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu