Gašpuitis pieļauj, ka nelielas cenu korekcijas atsevišķu produktu klāstā varētu veicināt arī pārtikas memorands. Tomēr kopējo pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs globālās cenas un citu izmaksu, piemēram, darbaspēka izmaksu, pieaugums, kas redzamāk turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos. Viņš norāda, ka labvēlīgas tendences vērojamas arī enerģijas cenu dinamikā. Ar jauno gadu inflācijā parādīsies arī nodokļu un tarifu izmaiņu ietekme.
Kā norāda Gašpuitis, pastāv riski, kas inflāciju varētu paātrināt, tomēr pašreizējās tendences liecina, ka inflācijas temps palēninās.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka patēriņa cenu vidējais līmenis novembrī samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar oktobri, kamēr gada laikā cenas pieauga par 3,8%. Šie ir labāki rezultāti, nekā tika prognozēts un nekā iepriekšējā mēnesī vērots.
Ekonomiste norāda, ka novembrī salīdzinājumā ar oktobri krietni straujāk, nekā mēnesim raksturīgi, saruka pakalpojumu cenas. Cenu līmenis samazinājies lielā mērā, pateicoties pamatīgam aviopārvadājumu cenu kritumam. Parasti lidojumu cenas novembrī sarūk par 2-3%, bet šogad lidojumi bija par 17,5% lētāki nekā oktobrī. Zorgenfreija atzīmē, ka pēdējos gados aviobiļešu cenas kļuvušas krietni svārstīgākas nekā iepriekš. Preču cenu līmeni novembrī uz leju ir vilka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas (-0,5%), kur būtiskākā ietekme bija svaigiem augļiem, sieram un biezpienam, kā arī kafijai. Lētāki bija arī alkoholiskie dzērieni, kuru cenas kopš jaunajiem tirdzniecības un reklāmas ierobežojumiem šā gada augustā nu jau ir par vairāk nekā 5% zemākas.