Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta nosodījis ASV valdību par vēlmi iejaukties Eiropas valstu iekšējos procesos. Tā bija viņa pirmā reakcija uz pagājušajā nedēļā publicēto ASV Nacionālās drošības stratēģiju. Lai gan Eiropa šajā dokumentā joprojām tiek dēvēta par sabiedroto, vienlaikus tā asi kritizēta par migrāciju un tā dēvētajiem politisko un demokrātisko brīvību ierobežojumiem.
Uzstājoties Parīzē, Košta paziņoja, ka ASV nevar lemt Eiropas pilsoņu vietā, kuras partijas ir labas un kuras sliktas.
ASV un Eiropas attiecībām ir jāmainās
Eiropadomes priekšsēdētājs Košta ir viens no pirmajiem vadošajiem Eiropas Savienības politiķiem, kurš izvērsti reaģēja uz pagājušās nedēļas beigās publicēto ASV Nacionālās drošības stratēģiju.
Uzstājoties konferencē Parīzē, viņš sacīja, ka attiecībām starp Ameriku un Eiropu mainās. Tādēļ Eiropai ir jābūt gatavai jau 2027. gadā pārņemt NATO vadību no ASV. Tas ir krietni ātrāk nekā 2035. gads, kuru NATO valstis nosprauda kā mērķi, kad atvēlētu 3,5% no IKP aizsardzībai un vēl 1,5% – citiem ar aizsardzību saistītajiem mērķiem.
Tāpat Košta norāda, ka Eiropai ir jābūt gatavai sevi aizstāvēt ne tikai no mūsu pretiniekiem, bet arī no mūsu sabiedrotajiem, kuri ir mainījuši kursu. Eiropadomes vadītājs uzskata, ka ASV nevar aizstāt Eiropas pilsoņus un viņu vietā izvēlēties, kuras partijas ir labas un kuras nav, kā arī noteikt kā mums būtu jāskatās uz vārda brīvību.
Eiropai jākļūst pašpārliecinātākai
Kā zināms, ASV stratēģijā tiek kritizēta tā dēvētā izteiksmes un politisko brīvību ierobežošana Eiropā un tiek pieminēts, ka tikai tā dēvētās “patriotiskās partijas” dod cerību uz pozitīvām pārmaiņām. Eiropā šādas partijas, piemēram, “Alternatīva Vācijai” un Nacionālā apvienība Francijā, nereti tiek dēvētas par “galēji labējām”.
Arī atšķirības uzskatos starp ASV un Eiropu par vārda brīvību nav jaunas. Piemēram, Eiropā tiek ierobežota gan naida runa, gan politiskā reklāma, kā arī pastāv lielāka atbildība par izteikumiem, bet ASV tas tiek uzskatīts par daļu no vārda brīvības, ko sargā ASV konstitūcija.
Tiesa gan, citi Eiropas Savienības politiķi līdz šim ir diezgan atturīgi komentējuši jauno ASV Nacionālās drošības stratēģiju.
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa vien norādīja, ka Eiropai jābūt pašpārliecinātākai, un piebilda, ka, viņasprāt, svarīgākais ir tas, ka ASV joprojām uzskata Eiropu par sabiedroto.
Savukārt Vācijas valdības runasvīrs Sebastians Hille sacīja, ka ASV kritika par vārda brīvības ierobežojumiem Eiropā ir nepamatota un sakņojas ideoloģijā. Viņš arī piebilda, ka Vācija atšķirībā no ASV uzskata Krieviju par draudu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu