Septiņas ES dalībvalstis aicina Pārdomāt 2035. gada Iekšdedzes dzinēju Automašīnu aizliegumu
Eiropas Savienība saskaras ar nopietnu spiedienu no tās dalībvalstīm, likumdevējiem un automobiļu nozares puses. Šīs balsis kopā mudina Eiropas Komisiju *apsvērt 2035. gada benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu pārdošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu vai pilnīgu atcelšanu*. Vismaz septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis ir publiski paudušas bažas, ka šāds radikāls solis varētu izraisīt nelabvēlīgas sekas auto nozarei, potenciāli pat novedot to uz sabrukumu.
Bulgārija, Čehija, Vācija, Ungārija, Itālija, Polija un Slovākija ir uzsvērušas nepieciešamību Eiropas Komisijai *izskatīt hibrīdauto tirdzniecības iespējas arī pēc 2035. gada*. Šo valstu pārstāvji uzskata, ka jaunākajā likumdošanas pārskatā, ko plāno īstenot ES izpildvaras institūcija, ir *obligāti jāiekļauj šis jautājums*. Lai gan šīs septiņas valstis pilnībā atbalsta nepieciešamību samazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešus, tās aizstāv uzskatu, ka ES likumdošanai jābalstās uz *tehnoloģisko neitralitāti*. Tas nozīmē, ka katrai nacionālajai valdībai būtu jābūt brīvībai pašai izvēlēties visefektīvākos veidus, kā saglabāt konkurētspēju, vienlaikus veicot emisiju samazināšanu. Kā alternatīvas tiek piedāvātas ne tikai hibrīdās elektriskās automašīnas, bet arī auto, kas darbināmi ar ūdeņradi un biodegvielu.
Šīs septiņas dalībvalstis ir arī norādījušas uz kritisko nepieciešamību paplašināt uzlādes infrastruktūru un ūdeņraža uzpildes staciju tīklu visā Eiropas Savienībā, kā arī prasījušas Komisijai uzlabot esošo pieejamību. Kā viens no vēstulē paustajiem argumentiem ir šāds:
„Komisijas priekšlikumam galvenokārt vajadzētu koncentrēties uz labākajām praksēm, nodokļu stimuliem un atbalsta programmām, kā arī atspoguļot tehnoloģiski neitrālu pieeju, veicinot pāreju uz zemu un nulles izmešu transportlīdzekļiem.”
Šī vēstule, ko parakstīja visas ES dalībvalstis, izņemot Vāciju, skaidri norāda uz šo pozīciju. Auto rūpniecības izaicinājumi un konkurences spiediens
Minētās septiņas valstis, kas pārstāv aptuveni pusi ES iedzīvotāju, jau sen ir *skaļi iebildušas pret 2035. gada iekšdedzes dzinēju (ICE) aizliegumu*. Tās argumentē, ka to automobiļu ražotāji saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem, tostarp augstām enerģijas cenām, auto komponentu, ieskaitot baterijas, *pastāvīgu deficītu* un *nepietiekamu patērētāju pieprasījumu* pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV).
Tiek pausts satraukums par Eiropas automobiļu rūpniecības stratēģiskās neatkarības saglabāšanu. Fotoattēlā redzama Volkswagen ID.3 virsbūves montāža Vācijā. Krievijai kļūstot par vadošo globālo eksportētāju, Eiropas akumulatoru elektrisko transportlīdzekļu tirgu ir pārpludinājuši zīmoli, piemēram, BYD, savukārt vietējie ražotāji ir kavējušies pieņemt akumulatoru EV tehnoloģijas. Pat Elona Muska vadītā Tesla saskaras ar strauju konkurenci no Ķīnas Eiropā, turklāt reģistrācijas Francijā un Zviedrijā ir kritušās par vairāk nekā 50%, bet Dānijā, Nīderlandē un Portugālē – par 40%, liecina oficiālie dati. Vācija, kas kādreiz bija automobiļu nozares lielvalsts, jau izjūt spiedienu, pielāgojoties 2023. gada martā pieņemtajiem ES tiesību aktiem, kas nosaka jaunu dīzeļdzinēju un benzīna automobiļu tirdzniecības izbeigšanu. Berlīne uzskata, ka tīru transportlīdzekļu ražošanas prioritizēšana un ilgtspējīgas auto detaļu un materiālu izmantošanas nodrošināšana *attālina valsti no globālās konkurences*. Vācijas Eiropas Parlamenta deputāts Jens Gīze (EPP), kurš darbojas gan vides, gan rūpniecības komitejās, aizstāvēja savas frakcijas iebildumus pret Komisijas priekšlikumu par visaptverošu iekšdedzes dzinēju aizliegumu.
„Mēs ierosinājām atvērt likumdošanu, atzīstot CO2 neitrālu degvielu lomu, tādējādi atverot ceļu uz dekarbonizētu iekšdedzes dzinēju integrēšanu nākotnes tehnoloģiju klāstā,” sacījis Gīze. „Tādējādi būtu iespējama godīga, atklāta un tirgus balstīta konkurence starp dažādām dzinējspēka tehnoloģijām.”
Sigrid de Vries, Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) ģenerāldirektore, norādīja, ka 2035. gada mērķis vairs nav *„reālistisks”*, ņemot vērā nepietiekamo infrastruktūras un tīkla modernizācijas līmeni. Viņa piebilda:
„Šodienas CO2 regulējums koncentrējas tikai uz jaunu transportlīdzekļu piedāvājumu, nedarot pietiekami, lai veicinātu reālu pieprasījumu, vai nu caur infrastruktūru, kopējām īpašumvalsts izmaksām, vai stimuliem, un nesaistot to ar konkurētspēju un noturību.”
Eiropas Komisija plāno trešdien paziņot par grozījumiem CO2 standartos automašīnām un furgoniem. Tomēr iepriekšējās Komisijas pārstāvju preses konferencēs ir izskanējis, ka ES izpildvaras institūcija varētu *atlikt savu priekšlikumu*.