Viņš uzsver, ka renovācija nav tikai skaistāka fasāde – tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. “Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst. Tomēr šodien Latvijā renovēti ir tikai aptuveni 4% mājokļu, kas skaidri parāda, ka jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku,” pauž Valsts kontroles padomes loceklis.
Tomēr esot redzams, ka iedzīvotāju interese par siltināšanu ir augusi. Piemēram, šogad AS “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) renovācijas programmas finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi rīkoties, ja ir pieejams atbalsta finansējums, uzskata Āboliņš.
Vienlaikus revīzijā Valsts kontrole secina, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
Revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku informētība joprojām ir nepietiekama un bieži vien kļūst par būtisku šķērsli renovācijas sākšanai. Valsts kontroles veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 39,5% ir informēti par iespēju veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai ēkas pilno renovāciju, savukārt 29,8% ir daļēji informēti.