“Parasta saaukstēšanās sākas pakāpeniski – tad ir laiks un jauda atnākt līdz aptiekai un iegādāties simptomus mazinošus līdzekļus. Taču ar gripu ir pilnīgi pretēji – pēkšņi sākas spējas muskuļu un galvassāpes, un ir tāds nogurums, ka nav iespējams piecelties no gultas,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
“Tāpēc ļoti svarīga ir laicīga simptomu atpazīšana un pareiza rīcība,” piebilst ārste Jana Osīte, “Centrālās laboratorijas” vadītāja. “Analīzes ļauj precīzi noteikt slimības ierosinātāju un laikus pamanīt komplikāciju risku.”
1. posms – laimīgā neziņa
Posmu, pirms parādās simptomi, sauc par inkubāciju – tā laikā vīruss vairojas elpceļos. Tāpat organismam ir nepieciešams laiks, lai imūnreakcija, kas izraisa lielāko daļu simptomu, aktivizētos un sāktu cīnīties pret vīrusu. Proti, gripas simptomi liecina par kauju vīrusa un imūnsistēmas starpā.
Te vietā jautājums, kurā brīdī gripa tiek saņemta un, iespējams, arī nodota tālāk. Sliktā ziņa – par aplipinātāju varat kļūt aptuveni dienu pirms jebkādu simptomu parādīšanās. Tāpēc, ja esat bijis ciešā kontaktā ar citiem, pabrīdināšana, ka arī viņi drīz varētu saslimt, ir no svara.
Kāpēc tā? Protams, ikviens un jebkurā vecumā var saslimt ar gripu, taču ietekme katram būs atšķirīga. Tiem, kam imūnsistēma ir novājināta, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, atveseļošanās var ilgt ilgāk nekā vidēji, un komplikācijas, dažas no tām potenciāli dzīvībai bīstamas, ir nopietnākas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
1. līdz 3. diena – agrīnā stadija un simptomu parādīšanās
Biežāk sastopamie gripas simptomi ir:
- pēkšņs un spēcīgs drudzis (svīšana un drebuļi);
- muskuļu un locītavu sāpes;
- galvassāpes;
- nespēks un pārmērīga noguruma sajūta;
- klepus (parasti sauss);
- iekaisis kakls;
- iesnas.
Drudzis, drebuļi un kaulu laušana sākas vispirms, tikai vēlāk pievienojas klepus, iekaisis kakls un iesnas.
Jana Osīte,
laboratorijas ārste
“Ņemot vērā, ka daži gripas simptomi līdzinās Covid-19 izpausmēm, bieži ir nepieciešama laboratoriska izmeklēšana, lai precīzi noteiktu slimības ierosinātāju. Iespējams pārbaudīt gan atsevišķus infekciju ierosinātājus, gan izvēlēties analīžu paneļus, kas vienā reizē ļauj noteikt biežāk sastopamos vīrusus un baktērijas, tostarp A un B gripu, respiratori sincitālo vīrusu, Covid-19, garo klepu un pneimonijas attīstību veicinošas baktērijas.”
Ko darīt?
Dzert daudz šķidruma. Ūdens, tējas, sulas, siltas zupas un citi šķidrumi var palīdzēt organismam novērst dehidratāciju jeb atūdeņošanos, kas var rasties pastiprinātas svīšanas dēļ. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, jo sevišķi zīdaiņiem, jo mazi bērni var dehidrēties ļoti ātri. Tāpēc mājās jābūt visam nepieciešamajam dehidratācijas novēršanai.
Farmaceite Ērika Pētersone iesaka gripas sezonā jau laikus iegādāties gan tējas, gan minerālūdeni ar bagātīgu sāļu daudzumu, gan dzērienus ar elektrolītiem, jo tie palīdz saglabāt organisma šķidrumu. Aptiekā pieejams ir rehidratācijas šķīdums, kas noteiktās proporcijās satur nātriju, kāliju un glikozi.
Atpūsties. Ne velti mēdzam teikt, ka slimība ir jāizguļ. Miegs un samazināta slodze palīdz imūnsistēmai cīnīties ar infekciju.
Lietot pretsāpju līdzekļus. Paracetamols vai ibuprofēns var mazināt drudzi, galvas un citas sāpes. Līdztekus farmaceite stingri piesaka – bērniem un pusaudžiem nedrīkst dod aspirīnu Reja sindroma riska dēļ, kas ir reta, bet potenciāli letāla slimība.