Šo summu varētu ietaupīt. Aplēsts, ka divas trešdaļas šo ēku jeb aptuveni 26 000 būtu jāsiltina, bet faktiski dzīvē redzam, ka šis īpatsvars ir tikai 4% no kopējā skaita. Daudzviet ierasts skats ir tāda, tā teikt, minimālā programma. Piemēram, ielikti plastmasas logi, lai vecajos ziemā nebūtu ar līmlenti jālīmē spraugas ciet.
Pie šīs situācijas vētīšanās pieķērusies Valsts kontrole, kuras pārstāvji secinājuši, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai ir arvien strauji pieaugošās renovācijas izmaksas. Tās jau liek apšaubīt, vai apkurē ietaupītais beigās atsvērs siltināšanas kredītizmaksas.
Šāda situācija veidojoties apmēram pusē projektu, savukārt Rīgā tas ir pat 82% gadījumu. Galvaspilsētā renovācija ir dārgākā valstī, vienlaikus dzīvojamais fonds jau ilgstoši ir sliktā stāvoklī.
Revidenti secinājuši, ka pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu tāpēc, ka saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu valsts atbalstu. Aptaujāti arī paši iedzīvotāji, kuru viedoklis lielā mērā saskan ar Valsts kontroles atzinumu. Lielākās bažas pirms siltināšanas ir par augstajām izmaksām, būvdarbu kvalitāti un procedūru sarežģītību.
“Tie ir tie jautājumu bloki, uz kuriem mums ir jārod atbildes, lai mēs veicinātu vēl vairāk ēku siltināšanas un renovācijas procesu. Un es domāju, tā skaidrā patiesība arī par sāpīgo. Bieži vien izmaksu jautājumi ir tāda, ka šodien ir lētāka nekā rīt,” saka valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Revidenti norāda, ka Latvijā varētu, piemēram, samazināt “Altum” likmi renovācijas projektiem, kas pie mums ir 3,9% – augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas komplektā ar mērķētāku atbalstu tieši zemāku ienākumu mājsaimniecībām, lielāku iedzīvotāju informēšanu un organizatorisku palīdzību cauri dokumentu un procedūru džungļiem varētu vairot aktivitāti.
Viss gan nav slikti. Kopumā iedzīvotāju interese ir augoša, tikai vairāk esot jānāk pretim. Ir arī veiksmīgu pašvaldību piemēri siltināšanā, piemēram, Liepāja.
“Mūsu apsaimniekotājam toreiz tika uzdots uzdevums katrā mikrorajonā iedēstīt vismaz vienu stādiņu, lai cilvēkiem ir, par ko runāt un salīdzināt. Ko cilvēki dara Liepājā? Vasarā guļ pludmalē un apsriež kaut ko, piemēram, rēķinus,” teic Liepājas Centrālās administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
Tāpat uzrāviens sagaidāms nākamgad, kad paredzēts stāties spēkā likuma grozījumiem, kas dos pašiem māju pārvaldniekiem lielākas tiesības ierosināt renovāciju, tai skaitā tam varētu būt liels atsvars galvaspilsētā.
Pēc Ekonomikas ministrijā vēstītā, ledus jau ir sakustējies, piemēram, šogad “Altum”” mājokļu renovācijas programmā pieejamais finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā. Tagad jau lielākā problēma esot tieši naudas trūkums, bet arī Valsts kontroles ieteikumi tikšot izvērtēt.