Rīgas izglītības iestādēm būs iespēja izmantot aptuveni četrus miljonus eiro, lai īstenotu veiksmīgāku mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Par to otrdien paziņoja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”).

Daļu līdzekļu 

piešķirs bērnudārziem, lai tajos katrā grupā varētu nodrošināt divus pedagogus un vienu pedagoga palīgu.

Tas ļaus intensīvāk nodrošināt latviešu valodas apguvi.

Kavēta valodas reformas norise izglītībā

Latviskas vides un motivācijas trūkums bieži vien ir iemesli, kas kavē veiksmīgu valodas reformas norisi.

Aptuveni trešdaļā skolu problēmas ir lielākas, nekā tika gaidīts, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests, un Rīga nav izņēmums.

Piemēram, Rīgas 72. vidusskola atrodas Ķengaragā, un arī vietai esot nozīme.

“Mēs ļoti labi zinām, ka Rīgā iedzīvotāju sadalījums pēc dzimtās valodas nav vienmērīgs. Tas nozīmē papildu izaicinājumu skolām, protams, ar to, ka vecākiem ir ļoti atšķirīgs līmenis attiecībā uz latviešu valodu,” pauda Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.

Nepilnus četrus miljonus eiro šādu skolu un mazākumtautību skolēnu atbalstam nākamgad plāno tērēt Rīgas dome. Sākot no bērnudārza, īpaši darbā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem, kā arī plānots bērnudārzos nodrošināt katrā grupā divus pedagogus un vienu pedagoga palīgu.

“Viņiem ir jāmāk domāt latviešu valodā. Nepietiek tikai īsa komunikācija, kamēr es esmu pagalmā, kamēr es rotaļājos un spēlējos. Pirmsskolas vecuma bērns domāšanas procesu apgūst,” skaidroja Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte.

Papildu nauda plānota arī klašu dalīšanai mazākās grupās, lai varētu labāk apgūt latviešu valodu. Tāpat arī ārpus stundu aktivitātēm, piemēram, dodoties kopīgi skatīties latviešu filmas, un nometnēm vasarā, lai latviešu valodu skolēni izmantotu arī brīvlaikā.

“Šobrīd jau daudzās skolās notiek šī klašu dalīšana grupās, tikai to dara pedagogi, nesaņemot par to atalgojumu pienācīgi. Viņi jau to darbu turpinās darīt, tikai tiks novērtēti, būs motivētāki. Un, protams, būs skolas, kuras to sāks darīt tikai tāpēc, ka būs šis finansējums. Es piekrītu par šiem pedagogu palīgiem, tā ir problēma. Strādājam uz piesaisti, skatāmies, bet, protams, būs vietas, kur tiešām nevarēs šo palīgu atrast,” pauda Ķirsis.

Pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā naudu piešķīrusi arī valsts – tieši atbalstam un visām pašvaldībām, ko skar pārmaiņas. Taču šī nauda netika pilnībā izmantota, un viens no galvenajiem iemesliem – trūcis speciālistu.

Ķirsis otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja, ka atsevišķās skolās, iespējams, arī būs jāmaina vadība. Tomēr to, vai šāda nepieciešamība būs, rādīs gan dažādi diagnosticējošie darbi, gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) informācija, kā arī pārrunas ar skolu vadību. Katra situācija tiks vērtēta.

IKVD šoruden publiskotajā ziņojumā par pāreju uz “vienoto skolu” 2024./2025. mācību gadā secināja, ka divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības. Ķirsis norādīja, ka arī Rīgā situācija ir līdzīga.

Ķirsis akcentēja, ka reforma pārejai uz mācībām valsts valodā varētu būt viena no nozīmīgākajām kopš neatkarības atgūšanas un to nav iespējams īstenot vienas dienas laikā.

Ķirsis norādīja, ka lielā daļā Rīgas mazākumtautību skolu bērnu vienīgā saskare ar latviešu valodu ir tikai izglītības iestādē. “Iziet ārpus skolas durvīm – nav tur latviešu ģimenē, nav latviešu valodas draugu, tur nav latviešu valodas. Maijā beidzas mācības, trīs mēnešus nav latviešu, un tad skaidrs, ka septembrī, atnākot uz skolu, ar valodu būs problēmas,” pauda Ķirsis.

Mehānismi latviešu valodas apguvei

Ķirsis sacīja, ka skolām būs iespēja dalīt klases mazākās grupās, lai veicinātu labāku latviešu valodas apguvi. Rīgas dome plāno ieviest arī piemaksas pedagogiem.

Ņemot vērā, ka valodas apguve notiek ne tikai klasē, Ķirsis uzsvēra, ka ļoti svarīgas ir ārpus klašu aktivitātes. Skolas varēs rīkot dažādas diskusijas, aicināt uz skolām kādas zināmas personas, klasē rādīt filmas.

Vienlaikus Ķirsis sacīja, ka “skolas varēs taisīt tādas kā noskatītās vasaras nometnes, proti, ka bērni turpina [iet] uz skolu gan jūnijā, gan augustā, pēdējās divas nedēļas pirms skolas, kur viņi dažādos veidos – caur spēlēm, caur sportu tai skaitā – apgūst arī valodu. Lai viņi nebūtu kā baltas lapas 1. septembrī”.

Tāpat plānots pievērst uzmanību pirmsskolām, jo tās ir “pamatu pamats visam, kas tālāk notiek skolās”. Plānots veidot modeli, kur vienā grupā strādā divi pedagogi un viena auklīte, lai piecgadniekus un sešgadniekus varētu labāk sagatavot mācībām.

“Tā ka noteikti mēs šai lietai esam pieķērušies tā pamatīgi un mēs nekur neatkāpsimies un panāksim – valoda tiek ieviesta,” sacīja Ķirsis.

Pedagogu joprojām trūkst

“Pedagogu tiešām trūkst, un tā nav tikai Rīgas vai Latvijas problēma, tā ir attīstīto valstu problēma, visur trūkst pedagogu,” sacīja Ķirsis. Viņš norādīja, ka pašvaldība plāno papildināt labumu grozu pedagogiem. Pašreiz pašvaldība skolotājiem piedāvā apdrošināšanu, sabiedriskā transporta atlaides. Šobrīd Rīgas dome strādā arī pie dzīvokļu nodrošināšanas jaunajiem speciālistiem.

KONTEKSTS:

Līdz ar 2025./2026. mācību gadu Latvijā formāli noslēdzas pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

No 2023. gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klasē un arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē.

Saeimas 2022. gadā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā bija apstrīdējuši vairāki mazākumtautību pārstāvji, bet Satversmes tiesa tos atzina par atbilstošiem Satversmei, norādot – mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi joprojām var apgūt interešu izglītības programmās.