Francija iebilst pret Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas vajadzībām
Francija stingri nostājas pret ieceri izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, kas atrodas Francijas bankās, lai finansētu Ukrainas vajadzības. Šis nostājas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem un rada spriedzi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai gan Francija kopumā neatbalsta Krievijas agresiju un pauž atbalstu Ukrainai, tā uzsver juridiskos un finansiālos riskus, kas saistīti ar līdzekļu konfiskāciju.
Juridiskie un finansiālie apsvērumi
Galvenais Francijas iebildums balstās uz atšķirīgajām līgumsaistībām, kas saista komercbankas, atšķirībā no depozitārija “Euroclear”, kurā glabājas lielākā daļa iesaldēto līdzekļu. Francijas amatpersonas norāda, ka līdzekļu izmantošana no privātām bankām varētu būt pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem un radīt neparedzamas juridiskas sekas, tostarp kompensācijas prasības no Krievijas. Šāda rīcība varētu arī negatīvi ietekmēt investoru uzticību Eiropas finanšu tirgum kopumā, radot precedents, kas varētu atturēt ārvalstu investorus. Tiek uzsvērts, ka valsts aktīvu neaizskaramības princips ir ļoti svarīgs, un tā pārkāpšana varētu radīt ilgtermiņa negatīvas sekas. Tāpēc Francija, atšķirībā no dažām citām Eiropas valstīm, pauž piesardzību pret līdzekļu konfiskāciju, uzskatot, ka tas ir pārāk liels finansiāls risks. Tiek minēts, ka šāds solis varētu būt pretrunā ar Francijas un Eiropas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Vairāki Francijas likumdevēji, tostarp bijušais premjerministrs Gabriels Attals, ir pauduši atbalstu šādai pasākumu kopumam, tomēr prezidents Emanuels Makrons ir konsekventi iebildis, uzsverot, ka līdzekļi nepieder mums un to nodošana Ukrainai bez Krievijas piekrišanas ir nelikumīga. Viņš ir paudis, ka Eiropai ir jābūvē sava neatkarīga aizsardzības spēja, nevis jāpaļaujas uz ASV militāro rūpniecību.
Francijas nostāja un alternatīvie risinājumi
Francija, kas ir otra lielākā Krievijas iesaldēto aktīvu turētāja Eiropas Savienībā (ES) pēc Beļģijas, ir atteikusies atklāt informāciju par konkrētām bankām, kas glabā aptuveni 18 miljardus eiro, atsaucoties uz klientu konfidencialitāti. Šāda rīcība ir izraisījusi neapmierinātību citās ES dalībvalstīs. Lai gan Francija atbalsta ideju par “reparāciju aizdevumu” Ukrainai, tā iebilst pret tādu shēmu, kas ietvertu līdzekļus no komercbankām, argumentējot, ka tām ir atšķirīgas līgumsaistības nekā “Euroclear” depozitārijam. Lai gan Francija neatbalsta šādu aktīvu tiešu konfiskāciju, tā ir gatava atbalstīt citus veidus, kā palīdzēt Ukrainai. Kā piemēru var minēt Francijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu, ka daļu no 1,4 miljardiem eiro, ko augļos nesuši iesaldētie Krievijas līdzekļi, Francija izmantos bruņojuma iegādei Ukrainas vajadzībām. Tas liecina, ka Francija meklē veidus, kā palīdzēt Ukrainai, vienlaikus saglabājot juridisko un finansiālo stabilitāti. Valsts ir gatava sadarboties, lai nodrošinātu Ukrainas finansiālās vajadzības, taču nevēlas radīt nelabvēlīgu precedentu.
Plašāks Eiropas Savienības konteksts
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu par 140 miljardu eiro “reparāciju aizdevumu” Ukrainai, kas tiktu nodrošināts ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Šis plāns paredz divas iespējas: aizņemšanos ES līmenī, ko nodrošina bloka budžets, vai minēto “reparāciju aizdevumu”. Tomēr ideja par līdzekļu izmantošanu ir radījusi domstarpības ES dalībvalstu vidū. Beļģija, piemēram, ir brīdinājusi par juridiskajiem un drošības riskiem, ko rada līdzekļu tieša konfiskācija. Arī citas lielās dalībvalstis, tostarp Vācija, Luksemburga, Itālija, Ungārija un Slovākija, iebilst pret līdzekļu atsavināšanu. Tiek ziņots, ka ASV aktīvi lobē dažas ES dalībvalstis, lai tās bloķētu šos plānus, argumentējot, ka līdzekļi būtu jāpatur kā svira miera sarunās ar Maskavu. Krievija savukārt nosoda jebkādu tās līdzekļu izmantošanu kā zādzību un brīdina par tiesas darbiem un pretpasākumiem. Šī sarežģītā situācija liecina par nepieciešamību pēc rūpīgas diplomātiskās pieejas un saskaņota lēmuma, kas ņemtu vērā visas ieinteresētās puses un tiesiskos principus.
Secinājumi
Francijas nostāja par iesaldēto Krievijas aktīvu neizmantošanu Ukrainas vajadzībām, lai gan var šķist pragmatiska, atspoguļo dziļākas bažas par starptautiskajām tiesībām un finansiālo stabilitāti. Kamēr Ukrainas atbalsts ir prioritāte, ceļš uz to ir sarežģīts, prasa rūpīgu diplomātisku manevrēšanu un saskaņošanu starp ES dalībvalstīm, lai rastu risinājumu, kas ir gan morāli taisnīgs, gan juridiski drošs.