Valsts kontroles atklājumi par daudzdzīvokļu māju renovāciju Latvijā
Valsts kontroles nesen veiktā revīzija atklājusi satraucošu ainu par daudzdzīvokļu māju atjaunošanu Latvijā. Lai gan nepieciešamība pēc renovācijas skar vismaz 26 600 ēku no kopumā vairāk nekā 39 500 Latvijas daudzdzīvokļu mājām, līdz šim renovēti ir vien aptuveni 4% no tām. Šī situācija rada nopietnas sekas, jo iedzīvotāji ik gadu par siltumenerģiju tērē ievērojamas summas – no 360 līdz pat 390 miljoniem eiro. Tiek prognozēts, ka, saglabājoties pašreizējam cenu līmenim, nākamo divdesmit gadu laikā šīs izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Tas ir dārgs rēķins par nepietiekamu rīcību!
Izmaksu kāpums un nepietiekams atbalsts – galvenie šķēršļi
Revīzijā norādīts, ka strauji augošās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai. Kopš 2017. gada renovācijas projektu vidējās izmaksas par kvadrātmetru ir kāpušas gandrīz 2,3 reizes. Tas liek arī motivētiem iedzīvotājiem bieži vien atlikt renovācijas lēmumu, saskaroties ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu valsts atbalstu. Daudzi aptaujātie iedzīvotāji pauž bažas par augstajām izmaksām (30,2%), būvdarbu kvalitāti (22,7%) un procedūru sarežģītību (15,6%). Igaunijas un Lietuvas kaimiņu vidē ALTUM likme ir augstāka (3,9%), nekā tas būtu nepieciešams, lai projekti kļūtu finansiāli izdevīgāki.
Nevienlīdzīga renovācijas dinamika un nākotnes perspektīvas
Valsts kontrole uzsver, ka vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju Latvijā celtas pirms 40-50 gadiem un tajās nav pietiekami investēts atjaunošanā. Rezultātā ēku stāvoklis pasliktinās, bet augstais enerģijas patēriņš rada milzīgus rēķinus. Lai gan interese par siltināšanu ir augusi un ALTUM programmas finansējums tiek izreservēts ļoti ātri, atbildīgās ministrijas nav pilnībā izmantojušas visas iespējas, lai nodrošinātu pieejamāku finansējumu. Savlaicīga ēku atjaunošana ir ne tikai veids, kā būtiski samazināt izmaksas par siltumenerģiju un uzlabot dzīves kvalitāti, bet arī investīcija mājokļa vērtības pieaugumā. Cerams, ka šī revīzija mudinās valsti un iedzīvotājus aktīvāk meklēt risinājumus šīs satraucošās situācijas uzlabošanai.