Eiropas līderu bažas par Ukrainas nākotni un Krievijas draudiem
Eiropas Savienības vadošie politiķi pauduši nopietnas bažas par Ukrainas pašreizējo sarežģīto situaciju, brīdinot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par potenciālām sekām, ja tiks pieņemti lēmumi bez pietiekamām drošības garantijām no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ziņas par šīm bažām izskanējušas decembra sākumā, atsaucoties uz avotiem, kas informēti par nesenajām augsta līmeņa sarunām. Šī situācija uzsver Eiropas gatavību stiprināt savu stratēģisko autonomiju un potenciāli uzņemties lielāku atbildību par reģionālo drošību.
Aicinājums uz drošības garantijām pirms piekāpšanās Maskavai
Telefonsarunā 1. decembrī Francijas prezidents Emanuelu Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra nepieciešamību, lai Ukraina pirms jebkādām piekāpšanās Maskavai panāktu skaidras drošības garantijas no ASV. Viņu satraukums ir saistīts ar bažām, ka Vašingtona varētu mēģināt piespiest Kijivu noslēgt vienošanos, kas nenodrošina efektīvu aizsardzību pret turpmākiem Krievijas uzbrukumiem. Francijas prezidents Makrons īpaši izteicies, ka pastāv risks, ka ASV varētu atbalstīt teritoriālas piekāpšanās, nepaskaidrojot, kā Ukrainu plānots aizsargāt nākotnē. Šī piesardzība sakņojas bažās, ka Krievija varētu izmantot jebkādas plaisas Rietumu vienotībā.
Eiropas bažas par ASV politikas maiņu un stratēģiskās autonomijas nepieciešamību
Nopludinātā telefonsaruna, kas nonākusi mediju rīcībā, izgaismo Eiropas līderu pieaugošās šaubas par Amerikas Savienoto Valstu ilgtermiņa apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Bažas pastiprina arī iespējamās izmaiņas ASV ārpolitikā, kas saistītas ar iekšpolitiskajām norisēm un gaidāmajām vēlēšanām. Ja ASV samazinātu vai pārtrauktu atbalstu, tas radītu katastrofālas sekas Ukrainai un milzīgu spiedienu uz Eiropas Savienību, liekot meklēt jaunus veidus, kā kompensēt amerikāņu palīdzības trūkumu. Šī situācija ir kā auksta duša, kas atgādina par globālās drošības trauslumu un nepieciešamību Eiropai stiprināt savu stratēģisko autonomiju.
Krievijas agresijas un sabotāžas draudi
Papildus politiskajām un diplomātiskajām bažām, Eiropas izlūkdienesti uzrauga arī Krievijas pastiprināto aktivitāti un potenciālās sabotāžas Eiropas teritorijā. Tiek ziņots par Krievijas aģentu darbībām, kas pārbauda infrastruktūras vājās vietas, piemēram, ceļu tiltus un dzelzceļus, ar iespējamu mērķi tos sabojāt. Šīs darbības tiek interpretētas kā daļa no stratēģiskas eskalācijas, nevis tikai atsevišķi traucējumi. NATO kopīgais draudu novērtējums norāda, ka Krievija gatavo savus bruņotos spēkus un ekonomiku iespējamam karam ar Eiropu līdz 2029. gadam.
Pokrovskas situācija un Ukrainas aizsardzības izaicinājumi
Situācija Ukrainā saglabājas ļoti saspringta, īpaši tādās vietās kā Pokrovska, kas ir viens no galvenajiem karadarbības centriem. Krievijas spēki turpina mēģinājumus ielauzties pilsētā, kamēr Ukrainas armija cenšas noturēt pozīcijas un pastiprināt aizsardzību, izmantojot modernās tehnoloģijas, piemēram, augstas precizitātes dronus. Izšķiroša nozīme ir loģistikas nodrošinājumam, kas šobrīd tiek veikts galvenokārt pa gaisu, lai izvairītos no sauszemes ceļu bīstamības. Ir bažas, ka pilsēta varētu nonākt ielenkumā, ja situācija turpinās pasliktināties.
Latvijas pozīcija un robežas stiprināšana
Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, pastiprina savu austrumu robežu aizsardzību, reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem. Notiek diskusijas par infrastruktūras izvērtēšanu, tostarp par dzelzceļu demontāžu pierobežā, lai nepieļautu okupantu kara vilcienu kustību. Aizsardzības ministrija kopā ar Valsts robežsardzi veic pasākumus pretmobilitātes plānā un Baltijas aizsardzības līnijas izveidē, uzsverot nepieciešamību pēc koordinācijas ar sabiedrotajiem un kopīgas pozīcijas ES un NATO ietvaros.