Donalda Trampa jaunākā intervija medijam “Politico” viņa retoriku vēl ciešāk ir pietuvinājusi Kremlim, atkārtojot jau vairāk nekā gadu kultivēto stāstu par Zelenska it kā apšaubāmo leģitimitāti.

Jāatgādina, ka Tramps jau iepriekš publiski ir dēvējis Zelenski par “diktatoru bez vēlēšanām”. Maskava par šādiem Vašingtonas signāliem nespēj slēpt sajūsmu – Kremļa pārstāvji atklāti pauž gandarījumu par ASV prezidenta jaunākajiem izteikumiem.

“Prezidents Tramps ir vienīgais Rietumu līderis, kas tūlīt pēc stāšanās amatā šā gada janvārī sāka publiski demonstrēt izpratni par iemesliem, kuri padarīja karu Ukrainā neizbēgamu,” klāsta agresorvalsts Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Ukrainas prezidents ir noraidījis jebkādus pārmetumus par varas saglabāšanu un uzsvēris, ka galvenais šķērslis nav politiskā griba, bet gan okupantu armijas raķešu triecieni, karavīru esamība frontē, kas nevar nobalsot, miljoniem kara bēgļu ārzemēs un okupētās teritorijas, kur arī nav iespējams balsot.

“Tā kā šo jautājumu šodien aktualizē ASV prezidents un mūsu partneri, atbildēšu pavisam īsi: es esmu gatavs vēlēšanām. Turklāt es tagad atklāti aicinu ASV – iespējams, kopā ar Eiropas kolēģiem – palīdzēt nodrošināt vēlēšanu drošību. Ja tas tiks garantēts, Ukraina nākamo 60 līdz 90 dienu laikā būs gatava tās rīkot. Man personīgi ir gan vēlme, gan apņēmība to darīt,” uzsver Zelenskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ukrainas likumdošana nosaka, ka kara stāvokļa laikā vēlēšanas rīkot nedrīkst, tomēr Zelenskis ir aicinājis parlamentu izvērtēt iespējamas likuma izmaiņas, kas ļautu balsojumu vispār sarīkot.

Lai gan Vašingtonas spiediens virzīties uz ātru miera vienošanos bez pamiera noslēgšanas, bieži ar Maskavai izdevīgākiem nosacījumiem, pieaug un rada spriedzi Trampa administrācijas un Kijivas attiecībās, Zelenska paziņojums par iespējamām vēlēšanām tuvākajā laikā izskatās stratēģiski veiksmīgs gājiens, uz ko norāda analītiķi.

Sakot “jā” vēlēšanām – bet tikai tad, ja ASV un Eiropas sabiedrotie nodrošina to drošību – Zelenskis faktiski pārnes atbildību uz Vašingtonu. Ja vēlēšanas nav iespējamas drošības apdraudējumu dēļ, vainot Ukrainu kļūst grūtāk. Savukārt, ja ASV uzstāj uz balsojumu, tai jāuzņemas risks sargāt iecirkņus no Krievijas triecieniem.

Jāpiebilst gan, ka Ukrainas sabiedrībā atbalsts vēlēšanām kara laikā joprojām ir ļoti zems, to atbalsta vien apmēram piektdaļa sabiedrības.

Kritikai par ASV izdarīto spiedienu uz Ukrainu – gan attiecībā uz vēlēšanu rīkošanu, gan plašākā kontekstā – pievienojas arī starptautiskā sabiedrība. Visai asi izteicies ir arī pāvests Leons XIV, kurš nesen klātienē tikās ar Zelenski.

“Eiropas valstu vienotība šajā situācijā ir patiesi būtiska. Mēģināt panākt miera vienošanos, neiesaistot Eiropu sarunās, vienkārši nav reāli – karš taču notiek Eiropā. Es uzskatu, ka drošības garantijās, kuras tiek meklētas gan tagad, gan nākotnē, Eiropai jābūt pilntiesīgai dalībniecei. Diemžēl ne visi to tā redz, taču, manuprāt, Eiropas līderiem šobrīd ir ļoti laba iespēja apvienoties un kopīgi meklēt risinājumu,” vērš uzmanību pāvests.