Neraugoties uz Krievijas propagandistu paziņojumiem par Pokrovskas ieņemšanu, Ukrainas karavīri turpina cīņu par šo stratēģiski svarīgo pilsētu. Iebrucēji patlaban, iespējams, kontrolē apmēram 75 % tās teritorijas.

Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” atsaucas uz  7. gaisa desanta uzbrukuma korpusa pārstāvjiem un informē, ka trešdien ienaidnieks izmantoja labvēlīgos laika apstākļus un mēģināja uzbrukt ar mehanizētām kolonnām. 

Tie izmantoja bruņumašīnas, automašīnas un motociklus un mēģināja no dienvidiem ielauzties Pokrovskas ziemeļu daļā. 68. atsevišķā jēgeru brigāde iznīcināja daļu tehnikas, bet pēc tam citas vienības sāka apšaudīt ienaidnieka tehniku un personālu. 

Vēl trešdienas pēcpusdienā notika cīņa ar uzbrucējiem. Armijas pārstāvji vienlaikus ziņo, ka ir problēmas ar apgādi, tāpēc notiek operācija loģistikas koridoru paplašināšanā 

 līdz blakus esošajai Mirnohradai. Savukārt neatkarīgie eksperti norāda, ka okupantiem tomēr izdodas nedaudz  virzīties uz priekšu un to kontrolē nonākusi daļa tā dēvētās pelēkās zonas. 

Taču pilsēta nav zaudēta un to arī apliecina šonedēļ publiskotais britu raidorganizācijas BBC videomateriāls. 

Naktī uz ceturtdienu Krievijā veikts dronu trieciens Veļikijnovgorodas ķīmisko vielu rūpnīcai, un tās teritorijā izcēlies ugunsgrēks, vēsta “Telegram” kanāls “Astra”. 

Pilsētas iedzīvotāji ziņo, ka visu nakti dzirdējuši sprādzienu un lidojošu dronu skaņas. 

Sociālajos medijos publicēti video, kuros redzams spēcīgs ugunsgrēks un liesmas virs rūpnieciskās teritorijas. 

Trieciena mērķis, visticamāk, bija ķīmisko vielu rūpnīca “Akron”. 

Novgorodas apgabala gubernators Aleksandrs Dronovs ap plkst. 4 platformā “Telegram” apstiprināja uzbrukuma faktu, norādot, ka reģionā strādā pretgaisa aizsardzības spēki. 

Rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts Krievijas ekonomikai, arī militāri rūpnieciskajam kompleksam. 

Ukrainas Aizsardzības spēki regulāri Krievijas teritorijā uzbrūk objektiem, kas atbalsta agresora militārās mašīnas darbību, arī naftas pārstrādes rūpnīcām, munīcijas noliktavām un militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu