Iespējams, nākotnē varētu nojaukt vienu no vecākajām ēkām Gulbenē. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados būvētais traktieris un viesnīca savulaik bija slavena ēka, bet tagad piedzīvo savus drūmākos brīžus: pēc daudzu īpašnieku maiņas tā atzīta par bīstamu, bet pašreizējā saimniece neiesaistās saziņā ar domi.
Šobrīd nekas vairs neliecina par kādreizējo nama spozmi – 20. gadsimta trīsdesmitajos gados tajā bijis pirmās šķiras restorāns un pie tā bijis stallis, kur iebraucējiem novietot zirgus. 1938. gadā caurbraucot šeit esot nakšņojis arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
“Pirmajā stāvā, kā rakstīts, ir pirmās šķiras traktieris (krogs, kafejnīca – red.). Un augšā ir viesnīca. Šī ir senākā daļa. Divdesmitajos gados gulbenieši reizēm arī viņu sauca un mēdza dēvēt par Zāles viesnīcu,” pastāstīja Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ineta Bauere.
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Nams Gulbenē
Foto: Miks Kuncevičs / Novadu Ziņas LTV
Īsi pirms Otrā pasaules kara ēkā izcēlās ugunsgrēks. Tajā izdega viesnīcas grezni rotātie griesti un tad, var teikt, sākās nama bēdu stāsts: karš un padomju gadi.
“Padomju okupācijas laikā tur ir bijuši dzelzceļniekiem gan dzīvokļi, gan apakšā – dzelzceļnieku ēdnīca,” stāstīja Bauere.
Līdz pat 2017. gadam ēkā bija pašvaldības dzīvokļi, kuros bieži notika konflikti. Vēlāk dome namu pārdeva izsolē, ko par aptuveni 4000 eiro iegādājās pircēja, kura pirmajos gados rūpējās par teritoriju un ēku. Taču pēdējos gados rosība apstājās, līdz nams pamazām pārvērtās par graustu.
Gulbenes iedzīvotāja Mudīte: “Tur bomži dzīvoja. Visi, kas tur dzīvoja, arī nolaida to māju vairākas reizes. Ugunsgrēks bija. Jāskatās, vai to var saglabāt vai nevar saglabāt.”
Gulbeniete Genoveva: “Jājauc nost, ko tad citu ar viņu var darīt!”
Gulbeniete Aija: “Ja atjaunotu, būtu ļoti skaisti droši vien, bet laikam to īsti nevarēs izdarīt.”
Domē pieņemts lēmums, ka ēka ir vidi degradējoša. Dome likusi saimniecei līdz nākamā gada feburāra beigām sakārtot īpašumu. Ja ne – var sekot nākamais lēmums: māju nojaukt.
“Šīs ēkas ir bīstamas no tā viedokļa, ka šeit var uzturēties bezpajumtnieki. Kurināt uguni, var izcelties ugunsgrēki, kas apdraud apkārtējos iedzīvotājus,” skaidroja Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris (Zaļo un Zemnieku savienība).
Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis norādīja, ka ēkas saimniece domei neatbild:
“Pēdējo reizi, kad šogad jūlijā apsekojām, varēja redzēt ugunsgrēka pēdas. Ārpusē pie durvīm bija deguši dēļi, un līdz ar to pastāv ugunsgrēka iespējas. Bet problēma ir tāda – mēs sūtījām īpašniekam [informāciju], un uz to nekādas atbildes nav.”
Gulbenes novadā ir ap 90 degradētu būvju, no kurām 35 pieder pašvaldībai.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu