Tiesa secināja, ka, ja zemes īpašnieks par savas zemes likumisko lietošanu saņem maksu, tā nedrīkst būt simboliska vai pat nulles līmenī. Tāpat zemes likumiskās lietošanas maksa nedrīkst būt arī tik zema, ka īpašnieks ar to pat nespēj segt nekustamā īpašuma nodokli par šo pašu zemi un paliek mīnusos. Tas notiek atsevišķos gadījumos, kad universālā kadastrālā vērtība ir būtiski mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Šāda situācija klaji neatbilst taisnīguma principam. Tas kļūst gandrīz līdzvērtīgi piespiedu bezatlīdzības lietojumam: īpašums tiek izmantots, bet īpašnieks par to neko reāli nesaņem.
