ES sper vēsturisku soli: Krievijas līdzekļi Ukrainas atbalstam, Ungārijai veto spēks samazināts
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir spērušas izšķirošu soli, vienojoties par juridisko pamatu Krievijas iesaldēto valsts līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam. Kā informē portāls NRA, šis vēsturiskais lēmums, kas tika panākts ar balsu vairākumu ceturtdien, paredz nepieļaut šo līdzekļu atgriešanos Krievijā un stiprināt Ukrainas spēju pretoties agresijai. Šis solis nozīmē, ka valstīm, piemēram, Ungārijai, vairs nebūs iespējas bloķēt turpmākus ES lēmumus attiecībā uz Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu.
Juridiskais pamats un veto tiesību mazināšana
Līdz šim Krievijas aktīvi Eiropas Savienībā tika bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas bija jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem. Tas radīja nepastāvību un traucēja izmantot šos līdzekļus ilgtermiņa kredītiem Ukrainai. Lai novērstu šīs nepilnības un nodrošinātu līdzekļu ilgtermiņa iesaldēšanu, dalībvalstis ir izmantojušas juridisku normu, kas nopietnu ekonomisku grūtību gadījumā ļauj pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Šis mehānisms paredz, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams vismaz 15 ES dalībvalstu atbalsts, kas pārstāv vismaz 65% no bloka iedzīvotājiem. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir atzīts par notikumu, kas rada nopietnas ekonomiskas problēmas visā ES, tādējādi attaisnojot steidzamu rīcību līdzekļu pārskaitīšanas novēršanai un kaitējuma mazināšanai ES ekonomikai.
Finansiālais atbalsts un potenciālais apjoms
Šis jaunais regulējums paredz izveidot juridisku pamatu Krievijas valsts līdzekļu izmantošanai, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Šis plāns, ko atbalsta virkne dalībvalstu, tostarp Vācija un vairākas Baltijas valstis, paredz apmēram 210 miljardu eiro Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu ES, no kuriem aptuveni 185 miljardi eiro glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā. Vācija ir viens no galvenajiem atbalstītājiem šai iniciatīvai, un tās kanclers Frīdrihs Mercs aktīvi cenšas pārliecināt Beļģijas premjerministru Bartu de Vēveru atbalstīt šo shēmu. Paredzams, ka Ukrainai tiks piešķirts aizdevums, kura pamatojums būs iesaldētie Krievijas līdzekļi. Šie līdzekļi, kas sākotnēji bija paredzēti kā ilgtermiņa aizdevums, varētu sasniegt līdz pat 140 miljardiem eiro, taču precīza summa vēl tiks noteikta atkarībā no Ukrainas faktiskajām finansējuma vajadzībām. Šis aizdevums galvenokārt tiks izmantots aizsardzības izdevumu segšanai un ekonomikas stabilizēšanai.
Izaicinājumi un gaidāmās sarunas
Lai gan vienošanās par juridisko pamatu ir panākta, šī iecere vēl saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir Beļģija, kurā glabājas lielākā daļa iesaldēto Krievijas aktīvu. Beļģijas valdība, īpaši premjerministrs Barts de Vēvers, pauž bažas par iespējamām juridiskajām un finansiālajām sekām, ja Krievija nākotnē mēģinātu atgūt savus līdzekļus. Beļģija pieprasa, lai atbildība un riski tiktu sadalīti starp visām ES dalībvalstīm. Papildus tam, ir joprojām pastāv atšķirīgi viedokļi starp ES dalībvalstīm par precīzu finansējuma mehānismu un šo līdzekļu izmantošanas detaļām. Arī ASV ir paudušas savu nostāju, mudinot dažas ES valstis iebilst pret plāniem, tomēr Eiropas līderi uzsver, ka šis jautājums ir galvenokārt Eiropas kompetencē, ņemot vērā, ka lielākā daļa līdzekļu glabājas Eiropā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs plāno intensīvas sarunas ar Beļģijas kolēģi, lai panāktu kompromisu pirms gaidāmā ES samita Briselē.
Nākotnes perspektīvas un drošība
Šī vienošanās ir nozīmīgs solis Eiropas solidaritātes un atbalsta Ukrainai demonstrēšanā. Tā stiprina Eiropas pozīciju pasaules arēnā un parāda spēju rast kopīgus risinājumus pat sarežģītās situācijās. Lai gan ceļš līdz pilnīgai plāna īstenošanai var būt izaicinošs, panāktā vienošanās dod cerību, ka Ukrainas atbalsta fonds drīzumā varētu sākt darboties, sniedzot nepieciešamo palīdzību kara nomocītajai valstij. Turpmākie lēmumi tiks pieņemti pirms decembra vidū plānotā ES samita Briselē, kurā paredzēts vienoties par precīzākām detaļām.