“Dronu siena” palīdzēs stiprināt Eiropas aizsardzības spējas

Latvija nākamajā gadā pretgaisa aizsardzības stiprināšanai plāno novirzīt 200,54 miljonus eiro, savukārt 50 miljoni eiro tiks ieguldīti bezpilota lidaparātu spējās, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinājumā ar šo gadu, kad šīm spējām tika novirzīti 20 miljoni eiro, pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Latvija, Nīderlande un Horvātija decembra sākumā Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē vienojās par ciešāku sadarbību dronu un pretdronu sistēmu attīstībā. Šī partnerība apliecina Latvijas līderību un nostiprina Latvijas lomu Eiropas kopējās drošības telpas veidošanā, vienlaikus veicinot tādu risinājumu izstrādi, kas uzlabos gan Latvijas, gan visas ES aizsardzības spējas, norāda ministrijas pārstāvji.

“Šie ieguldījumi apliecina Latvijas apņēmību būtiski palielināt valsts noturību un reaģētspēju, vienlaikus veicinot kopējās Eiropas drošības stiprināšanu. Latvija kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas ieviesusi akustisko dronu detekciju visā austrumu robežā, būtiski uzlabojot spēju savlaicīgi atklāt zemu lidojošus objektus. Paralēli tiek integrētas jaunas novērošanas sistēmas – to vidū arī pavisam nesen saņemtie “Giraffe” 1X radari, kas ievērojami paplašina detekcijas iespējas un sniedz iespēju ātri reaģēt uz potenciālajiem draudiem. Šie risinājumi ir nozīmīgs solis “dronu sienas” izveidē, kas ietver gan detekciju, gan dronu pretdarbības pasākumus un stiprina Latvijas spēju aizsargāt savu gaisa telpu,” uzsver aizsardzības ministrs.

Attīsta pretdronu sistēmas

Vienlaikus aktīvi tiek attīstītas pretdronu sistēmas ciešā sadarbībā ar vietējo aizsardzības industriju. Gada sākumā noslēgta virkne pētniecības un attīstības projektu, kas vērsti uz elektroniskās karadarbības tehnoloģijām, militāri mobilajām platformām, pārtvērējdroniem un vadāmajām raķetēm. Militārajā poligonā “Sēlija” veikti pirmie pārtvērējdronu testi, un līdz gada beigām Nacionālie bruņotie spēki saņems pirmos vietēji ražotos pārtvērējdronus, kas tiks izvietoti pierobežā.

Turklāt Latvija iegādāsies arī Ukrainā testētus dronus, lai izvērtētu to efektivitāti un nodrošinātu, ka mūsu valsts rīcībā ir modernākie un darbspējīgākie risinājumi. Paralēli sākts darbs pie nākamās paaudzes pārtvērējdronu izvērtēšanas, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību.

“Mēs mērķtiecīgi stiprinām Latvijas gaisa aizsardzību, attīstot gan detekcijas, gan pretdarbības spējas, investējot modernās tehnoloģijās un sadarbojoties ar vietējo industriju. Mūsu ārējā robeža ir arī ES un NATO robeža, un tās drošība ir kopīga atbildība. Tāpēc Eiropas līmenī iestājos par pretgaisa aizsardzības un dronu spēju finansējuma palielināšanu, uzsverot, ka tas ir viens no tuvāko gadu būtiskākajiem Eiropas uzdevumiem,” norāda Sprūds.

Latvija šobrīd strādā pie projekta priekšlikuma, lai to tālāk virzītu Eiropas Aizsardzības industrijas programmā, kur būs pieejams īstermiņa finansējums. Savukārt ilgtermiņā cerības ir uz ES daudzgadu budžetu. Latvijas valdība ir apstiprinājusi Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredz ieguldīt 303 miljonus eiro.

Stiprina pretgaisa aizsardzības spējas

Pašlaik “Eastern Flank Watch” (Austrumu robežas novērošanas) ietvarā Latvija vienoti strādā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un Somiju, lai attīstītu pretgaisa aizsardzības spēju, tai skaitā dronu un pretdronu sistēmas, skaidro Sprūds. Tāpat Latvija kopā ar Nīderlandi un Horvātiju ir līdzvadošā valsts vienā no deviņām Eiropas Komisijas “Priority Capability Area” (PCA) iniciatīvām – kopīgi vada PCA “Droni un pretdronu sistēmas”, kam ir trīs galvenie darbības virzieni:

• stratēģiskais: izstrādāt kopīgu ES bezpilota un pretdronu sistēmu attīstības stratēģiju, veicināt sadarbību ar NATO;

• operacionālais: attīstīt testēšanas spējas un kapacitāti, izveidot testu vides tīklu ES;

• industriālais: kopīgi investēt R&D un ražošanas kapacitātes attīstībā ES industrijā, kā arī piesaistīt ES finansējumu šim mērķim.

Jāstiprina kontrole

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā gada uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā, ierosināja “Eastern Flank Watch” (“Austrumu robežas novērošanu”). Šis projekts būs daļa no plašākas iniciatīvas, kuras mērķis ir pastiprināt kontroli pār ES austrumu flangu. Projekts balstīsies arī uz Ukrainas pieredzi dronu karadarbībā, kas jau tagad sniedz konsultācijas Eiropas sabiedrotajiem.

Aizsardzības gatavības ceļvedī 2030, kas tika izsūtīts valstu un valdību vadītājiem pirms neoficiālās Eiropadomes sanāksmes Kopenhāgenā oktobrī, tika uzsvērts, ka “ņemot vērā turpināto militāro agresiju pret Ukrainu un nesen pieaugušo dalībvalstu gaisa telpas pārkāpumu skaitu, diviem galvenajiem projektiem – Eiropas dronu sienai un Austrumu flanga novērošanas sistēmai – ir īpaša steidzamība un tie jāvirza uz priekšu atbilstoši vajadzībām”.

Lai ātri rīkotos gadījumos, kad kopīga pieeja ir visefektīvākā, aizsardzības ceļvedī ir ierosinātas četras sākotnējās Eiropas gatavības pamatiniciatīvas: Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva, Austrumu flanga novērošana, Eiropas gaisa vairogs un Eiropas kosmosa vairogs. Tās stiprinās Eiropas spēju atturēt un aizstāvēties uz sauszemes, gaisā, jūrā, kibertelpā un kosmosā, vienlaikus sniedzot tiešu ieguldījumu NATO spēju mērķu sasniegšanā, skaidro EK.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit