Itāļu virtuve guvusi īpašu atzinību, kļūstot par pirmo ēdienu virtuvi, kas iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Romas iedzīvotāja Mirella norādīja: “Sēdēt pie galda kopā ar ģimeni vai draugiem – tas mums ir ļoti svarīgi. Tā ir kopā būšanas tradīcija, kādu neatradīsiet nekur citur pasaulē.”
Katram, kas bijis Itālijā, ātri kļūst skaidrs, ka ēdiens tik tiešām tur ir tradīcija. Un lai to saglabātu, tradīcijas jānodod no paaudzes paaudzē.
Studente no Bari Emma sacīja: “Jā, man vecmāmiņa iemācīja gatavot. Esmu no Apūlijas, mana vecmamma ir laba pavāre, un jau no mazotnes stāvēju viņai blakus un skatījos, kā viņa gatavo. Viņa man iemācīja arī ļoti daudzas receptes.”
Ne tikai parastiem itāļu iedzīvotājiem vecāki vai vecvecāki mācīja ēdiena gatavošanas tradīcijas. Arī plaši pazīstamiem pavāriem viss sākās mammas virtuvē un ar mammas gatavotiem ēdieniem.
Itāļu virtuves šefpavārs Vičenco Patti sacīja, ka “Itāļu virtuve pastāv, pateicoties mūsu mātēm un tradīcijām, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Ir ļoti daudz recepšu, kas nav zudušas. Katru reizi, kad gatavoju šos ēdienus, dzirdu savu mammu sakām – pasta ir par cietu, pielej vairāk ūdeni, pielej mazāk ūdeni. Viņas vairs nav, taču viņa palikusi atmiņā”.
Ēdiens un ēšana Itālijā nudien ir kas īpašs – un tagad tas ir daļa no UNESCO pasaules mantojuma.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu