Lauksaimniecības nākotne prasa gan vairāk naudas, gan godīgākus atbalsta nosacījumus
Zemkopības ministrs Armands Krauze, tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem Briselē 10. decembrī, uzsvēra, ka konkurētspējīgai lauksaimniecības nākotnei ir vitāli nepieciešams gan papildu finansējums, gan taisnīgi atbalsta nosacījumi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viņš norādīja uz būtiskām nevienlīdzībām, kas pieaug starp dalībvalstīm, un uzsvēra, ka Latvija 2028. gadā saņems atbalstu tikai 74% apmērā no ES vidējā rādītāja. Tas ir nepieņemami, un ir jāpanāk, lai līdz 2028. gadam katra dalībvalsts saņemtu vismaz 90% no ES vidējā atbalsta uz hektāru.
KLP nepilnības un izaicinājumi
Diskusijā tika izceltas divas galvenās problēmas Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajā turpmākās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) redakcijā. Pirmkārt, pieaugošā nevienlīdzība starp dalībvalstīm tiešo maksājumu ziņā. Otrkārt, tas, ka ES austrumu robežas valstīm, kurām prioritāte ir aizsardzība un drošība, būs ierobežotas iespējas līdzfinansēt KLP tikpat lielā mērā kā turīgākajām dalībvalstīm. Krauze uzsvēra, ka lauksaimniecība ir sarežģīta nozare, kas atkarīga ne tikai no politiskajiem lēmumiem, bet arī no klimatiskiem apstākļiem, un ir vitāli svarīga ikvienam pasaules iedzīvotājam. Tāpēc KLP ir jāpaliek kā atsevišķai, mērķētai ES politikai ar atbilstošu finansējumu, nevis jāiekļauj citās programmās vai kopējos fondos, kas mazinātu tās stratēģisko nozīmi.
Finansējuma samazinājums un vides prasības
Ministrs arī pauda neapmierinātību ar tendenci nepārtraukti samazināt finansējumu lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga joma. Tas notiek laikā, kad lauksaimniekiem tiek izvirzītas arvien augstākas vides un klimata prasības. EK plānotais finansējuma samazinājums Latvijai un citām ES dalībvalstīm nākamajā plānošanas periodā (2028.-2034. gadā) ir ievērojams, apdraudot ne tikai nozaru attīstību, bet arī to izturētspēju un pat valsts drošību.
Eiropas Parlamenta skatījums un risinājumi
Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta nepieciešamību pēc lielāka atsevišķa lauksaimniecības budžeta, mazāka birokrātiskā sloga lauksaimniekiem un stimuliem vides un sociālo mērķu sasniegšanai. Viņi vēlas saglabāt KLP kā atsevišķu politiku, iebilstot pret tās iekļaušanu citos fondos. Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc platībatkarīgiem tiešajiem maksājumiem visiem profesionālajiem lauksaimniekiem, kā arī atbalsts lauku attīstībai neatkarīgi no kohēzijas politikas. Parlaments aicina ieviest uz stimuliem balstītu sistēmu, kas mudinātu lauksaimniekus sasniegt vides un sociālos mērķus, un uzsver, ka administratīvā sloga mazināšanai jābūt vienam no KLP pamatprincipiem. Lai gan lielākā daļa ES lauksaimnieku ir vecāki par 55 gadiem, jaunās politikas mērķis ir arī palielināt pievilcību strādāt lauksaimniecībā, izmantojot nodokļu un aizdevumu atvieglojumus.
Latvijas perspektīva un turpmākā rīcība
Latvijas nostāja ir skaidra – netikt pieļauta KLP iekļaušana vienotā partnerības plānā un fondā, jo tas samazinās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares stratēģisko nozīmi un apdraudēs iespējas sniegt stabilu atbalstu lauksaimniekiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka lauksaimniecības politikas vienkāršošana ir kopīgs ES mērķis. Ir nepieciešams nodrošināt taisnīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem, jo īpaši ņemot vērā arvien pieaugošās vides un klimata prasības. Tādēļ ir svarīgi meklēt risinājumus, kas atbalstītu gan lauksaimniecisko ražošanu un konkurētspēju, gan nodrošinātu pārtikas pašnodrošinājumu kā vienu no ES stratēģiskajiem mērķiem.