Nemo atgriež “Eurovizijas” trofeju protestējot pret Izraēlas dalību
Šveices pārstāvis Nemo, kurš ieguva uzvaru 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, paziņojis, ka atgriezīs savu uzvarētāja trofeju, protestējot pret Izraēlas atļauju piedalīties politiski saspringtajā mūzikas konkursā. Kā informē telekanāls EuroNews, Nemo savā Instagram video demonstrēja mikrofona formas stikla darinājumu, paužot, ka vairs nejūtas pelnījis, ka šī trofeja stāv viņa plauktā.
„Eirovīzija apgalvo, ka iestājas par vienotību, iekļaušanu un cieņu visiem cilvēkiem,” sacījis Nemo, piebilstot, ka Izraēlas dalība, ņemot vērā tās rīcību karā pret Hamas Gazas joslā, liecina par šo ideālu un organizatoru lēmumu neatbilstību. Nemo, kurš sevi identificē kā nebināru personu, uzvarēja konkursā 2024. gada maijā ar popoperas dziesmu „The Code”.
Valstu boikoti un EBU lēmums
Kopš Nemo paziņojuma piecas valstis – Spānija, Nīderlande, Īrija, Slovēnija un Islande – ir paziņojušas par savu nodomu boikotēt 2026. gada pasākumu, jo organizatoriskā Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) atteicās izslēgt Izraēlu no dalībnieku saraksta. Nemo uzsvēris, ka gadījumos, kad veselas valstis nolemj atteikties no dalības, ir skaidri redzams, ka „kaut kas ir dziļi nepareizi”.
Pēc šiem vārdiem viņš ievietoja trofeju kastē, kas, pēc viņa teiktā, tiks nosūtīta uz EBU galveno mītni Ženēvā. Tradicionāli Eirovīzijas uzvarētājvalsts ir nākamā konkursa rīkotāja. Nākamgad pasākums paredzēts Vīnē, Austrijā, pēc tam, kad austriešu mākslinieks JJ uzvarēja 2025. gada konkursā Bāzelē, Šveicē.
Eirovīzijas politiskais spiediens
Šīs aiziešanas rada ēnu pār nākotni pasākumam, kas iecerēts kā priecīgs kultūras svētki ar draudzīgu sāncensību. Konkurss, kas 2026. gadā atzīmēs 70. gadadienu, cenšas likt popmūzikai būt pirmajā vietā politikas priekšā, taču tas ir atkārtoti ticis ievilkts pasaules notikumos. Jau 2022. gadā Krievija tika izslēgta pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Pēdējos divos gados konkurss ir bijis satricināts Gazas joslas kara dēļ, izraisot protestus un liekot organizatoriem stingrāk ierobežot politisko karogu vicināšanu. Pret Izraēlas dalību iebilsto oponenti norāda uz karu Gazā, kurā, pēc palestīniešu teroristiskās organizācijas Hamas pārvaldītās veselības ministrijas datiem, nogalināts vairāk nekā 70 000 palestīniešu. Izraēlas valdība ir atkārtoti aizstāvējusi savu militāro kampaņu kā atbildi uz Hamas vadīto kaujinieku uzbrukumu 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti gandrīz 1200 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji, un 251 cilvēks tika saņemts par ķīlnieku. Virkne ekspertu, tostarp ANO struktūru uzaicinātie, ir norādījuši, ka Izraēlas ofensīva Gazā ir pielīdzināma genocīdam, ko Izraēla stingri noliedz.
„Kad veselas valstis izstājas, tam vajadzētu skaidri parādīt, ka kaut kas ir dziļi nepareizi,” sacījis Nemo.