Rīgas domē sagatavots lēmumprojekts, kas paredz pārdot pašvaldībai piederošo SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP). Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības akciju pārdošanu vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, RNP paredzēja reorganizēt, pārveidojot to par akciju sabiedrību.
Vicemērs Ratnieks aptur šo ieceri
Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) piektdienas priekšpusdienā gan apturēja šo lēmumprojektu par RNP pārdošanu.
Ratnieks aicina nesasteigt šādu rīdziniekiem būtisku lēmumu un uzdevis turpināt rūpīgi izvērtēt arī citus scenārijus.
“Šis jautājums nav vēl pietiekami izdiskutēts, lai to varētu virzīt tālāk. Šobrīd priekšlikums to virzīt kotēšanai biržā ar 51 % uzņēmuma akciju ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem, ko virza pats RNP ar piesaistīto ekspertu. Bet kvalitatīvi ir jāizvērtē visi iespējamie scenāriji, lai tas būtu pašvaldības un galvenais – rīdzinieku interesēs. Šobrīd pirmšķietami rodas sajūta, ka šis ir uzņēmuma interesēs,” paziņojumā medijiem norādījis Ratnieks.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks par lēmumu apturēt plānu pārdot RNP
00:00 / 00:37
Ņikita Andrejevs / Latvijas Radio
“”Rīgas namu pārvaldnieks” bija sūtījis eksperta atzinumu no advokātu biroja. Šis ekspertu atzinums ir, protams, uzņēmuma interesēs, ko mēs neapšaubām. Protams, uzņēmumam ir jādomā par savām interesēm, bet mūsu interesēs tomēr ir domāt vairāk par iedzīvotāju interesēm, un līdz ar to šīs te abas intereses ir jāsalāgo. Bet, jā, pats virzītājs šai idejai, protams, ir “Rīgas namu pārvaldnieks”, un, manuprāt, jau ir aizgājis tik tālu, ka
uzņēmumi jau ir tik neatkarīgi, ka jau sāk domāt paši par savu pārdošanu, aizmirstot, ka tas ir Rīgas pašvaldības un iedzīvotāju īpašums,” turpināja Rīgas vicemērs.
Diskusijas par RNP nākotni Rīgas domē nav līdz galam pabeigtas. Viņa ieskatā, ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt visus iespējamos scenārijus, saprast, kurš ir izdevīgākais iedzīvotājiem un pašvaldībai, un tikai tad virzīt lēmumprojektu.
Politiķis neizslēdza, ka, īstenojot uzņēmuma akciju kotēšanu biržā vai pa tiešo piesaistot investorus, var panākt uzlabojumus RNP pakalpojumu sniegšanā. Taču viņš kategoriski nepiekrītot, ka tiek vērtēts tikai viens scenārijs.
Ratnieks norādīja, ka uzņēmuma algotie eksperti ir izstrādājuši trīs iespējamos scenārijus, taču tie domē nav līdz galam izvērtēti.
RNP piedāvāja trīs scenārijus:
- pārdot visu uzņēmumu uzreiz;
- piektdien uz brīdi izskanējušais variants – izteikt publisko piedāvājumu par 51% uzņēmuma akciju un iekļaujot vairākuma akcijas Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū. Pēc tam, kad būtu pārdotas vairākuma akcijas, pārdotu atlikušās kapitāla daļas. RNP kļūtu par akciju sabiedrību. Pašvaldība trīs gadus saglabātu savu līdzdalību, lai negrautu iedzīvotāju uzticību uzņēmumam;
- pārdot uzņēmumu vairākos posmos. Tad pārvaldība kļūtu mazāka un efektīvāka, bet iespējams ar mazākiem ieņēmumiem rezultātā.
Ratnieks atzina, ka lēmums par RNP nākotnes attīstības scenārijiem varētu tikt pieņemts gada laikā, jo pašvaldība nevarot ilgstoši nodarboties ar namu apsaimniekošanu.
Ratnieks projektu apturējis laikā, kad pilda mēra pienākumus, kamēr pats Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) atrodas komandējumā Ukrainā. Ratnieks šo lēmumu ar Kleinbergu neesot saskaņojis.
“Man ir grūti komentēt, kāpēc šādā veidā Ratnieka kungs ir rīkojies. Es noteikti pirmdien viņam pajautāšu. Ja mans personiskais viedoklis, tad es jums varu godīgi pateikt, ka man ļoti gribētos, lai šis uzņēmums kotējas biržā, kļūtu tik labs un efektīvs. Lai arī man vai jebkuram citam pilsētas iedzīvotājam gribētos tajā brīdī, kad nonāks akcijas biržā, tās iegādāties un kļūt par līdzīpašnieku šim uzņēmumam un, iespējams, nākotnē arī saņemt no tā dividendes,” pauda Kleinbergs.
Rīgas mērs uzsvēra, ka RNP pēdējos gados veicis ļoti būtiskus uzlabojumus, lai kļūtu par arvien labāku kapitālsabiedrību.
Ko paredzēja sagatavotais plāns
Sākotnēji plānots pārdot RNP akciju kontrolpaketi, izsakot publisko piedāvājumu attiecībā uz 51 % uzņēmuma akciju un iekļaujot vairākuma akcijas Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū, un sākot to tirdzniecību Baltijas oficiālajā sarakstā.
Pēc tam, kad būs pārdotas vairākuma akcijas, plānots pārdot atlikušās kapitāla daļas.
Lai nodrošinātu plašu investoru un sabiedrības līdzdalību, iecerēts noteikt, ka publiskais piedāvājums tiks izteikts arī privātajiem ieguldītājiem un atsevišķiem investoriem, tiem piedāvājot iegādāties līdz 15 % no kapitālsabiedrības akcijām.
Bija iecerēts, ka
Rīgas pašvaldības līdzdalība RNP tiktu pārtraukta, izbeidzot pašvaldības izšķirošo ietekmi uzņēmumā ne vēlāk kā līdz 2027. gada beigām,
bet pilnībā pārtraucot līdzdalību līdz 2028. gada beigām.
Kā vērtēja namu pārvaldītāju asociācijā, iedzīvotājiem kā pakalpojuma saņēmējiem tas nekādas izmaiņas nenestu, bet atvieglotu attiecības ar pakalpojuma sniedzēju.
“Ja viņus kaut kas šajā situācijā neapmierina, viņi vairs nedosies risināt šos jautājumus pie mēra, pie vicemēra, pie deputātiem uz komiteju vai vēl kaut kur, kas ir tāds ļoti nosacīts pasākums. Viņi dosies pie sava apsaimniekotāja risināt šos jautājumus,” sprieda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ervins Straupe.
RNP patlaban pilnībā pieder Rīgas domei. Tā apgrozījums 2024. gadā bija 80,569 miljoni eiro, kas ir par 8,55 % vairāk nekā 2023. gadā, un uzņēmums nopelnīja deviņus miljonus eiro. RNP strādā aptuveni 2000 cilvēku, uzņēmums pārvalda ap 3500 ēku.
Par turpmāko rīcību ar RNP skaidrību plānots rast gada laikā.
KONTEKSTS:
RNP jau pērn minēts starp tiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem, kas izvērtēti iespējamai kotēšanai biržā.
Finanšu ministrija iepriekš ziņojusi valdībai, ka no Rīgas valstpilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām biržā varētu nonākt SIA “Rīgas meži” un SIA “Rīgas ūdens”, kas obligāciju emisiju plānoja 2025.–2026. gadā, un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ar sākotnējo publisko piedāvājumu. Rīgas pilsētas kapitālsabiedrības kopā ar Rīgas vadību izvērtēja nepieciešamo kapitāla piesaisti, kas būtu 1,9 miljardi eiro.