NATO ģenerālsekretāra Marks Rites steidzīgais aicinājums: Krievija ir nākamais mērķis
Berlīnē ceturtdien, 11. decembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite izteicis satraucošu brīdinājumu, uzsverot, ka alianses dalībvalstis varētu būt Krievijas nākamais agresijas mērķis. Šis paziņojums izskanējis laikā, kad satraukums par Krievijas agresīvo nostāju un tās iespējamo ietekmi uz Eiropas drošību ir sasniedzis jaunu līmeni. Rite stingri aicinājis nekavējoties rīkoties, uzsverot, ka pārāk daudzi vēl nav aptvēruši situācijas steidzamību.
Steidzamība un realitāte: Brīdinājums par kara draudiem
Runājot par esošo ģeopolitisko situāciju, Marks Rite preses konferencē Berlīnē uzsvēra, ka cerība, ka laiks ir mūsu pusē, ir maldīga ilūzija. Viņš norādīja: “Ir pienācis laiks rīkoties. Sabiedroto aizsardzības izdevumiem un ražošanai ir strauji jāaug.” Šī steidzamā aicinājuma būtība slēpjas atziņā, ka agresors kļūst arvien bezrūpīgāks un nežēlīgāks, un aizsardzības spējas ir jānostiprina nekavējoties. Ziņas liecina, ka Krievija jau tagad īsteno hibrīduzbrukumus, destabilizējot demokrātiskās sabiedrības un sabotējot infrastruktūru, kas liecina, ka frontes līnija nav tikai Ukrainā.
Rite pauda bažas, ka daudzi sabiedrotie ir kļuvuši pārāk pašapmierināti, neizjūtot reālo draudu steidzamību, kas pieaug ar katru dienu. Viņš salīdzināja pašreizējo situāciju ar laiku, ko piedzīvoja iepriekšējās paaudzes, norādot, ka karš varētu būt tieši tāda paša mēroga. Šī satraucošā prognoze uzsver nepieciešamību pēc kopīgas rīcības, lai pasargātu mieru, brīvību un demokrātiskās vērtības.
Rīcības plāns: Aizsardzības stiprināšana un Ukrainas atbalsts
NATO ģenerālsekretārs aicināja nekavējoties palielināt aizsardzības izdevumus un ražošanu visā aliansē, kā arī nodrošināt, ka bruņotie spēki ir pienācīgi aprīkoti un gatavi aizsardzībai. Vienlaikus ļoti svarīgs ir arī nepārtraukts atbalsts Ukrainai tās aizstāvības centienos. Vairāk nekā divas trešdaļas NATO dalībvalstu jau ir apņēmušās piegādāt ieročus Ukrainai, un starp sabiedrotajām valstīm ir arī Austrālija un Jaunzēlande, kas kopā ir apņēmušās nodrošināt vairāk nekā 4 miljardus ASV dolāru.
Rite atzīmēja, ka NATO ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu aliansi, tostarp vienojoties par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no IKP līdz 2035. gadam un aizsardzības ražošanas palielināšanu. Tomēr viņš uzsvēra, ka šis nav laiks pašapmierinātībai, bet gan aktīvai darbībai, jo frontes līnija jau tagad stiepjas pāri robežām, skarot Baltijas reģionu, Rietumeiropu un pat tālos ziemeļus.
Krievijas agresijas sekas un nākotnes perspektīvas
Marks Rites brīdinājums izskanējis neilgi pirms 2025. gada decembra vidus, un tas atspoguļo pieaugošo bažu par Krievijas militāro aktivitāti un tās nodomiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš ir brīdinājis, ka Krievija piecu gadu laikā varētu veikt uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij, lai pārbaudītu alianses spējas. Lai gan Latvijas izlūkdienests norāda, ka tiešas konvencionālas militārās konfrontācijas iespējamība joprojām ir zema, Krievija turpinās izmantot hibrīdu metodes un draudēt ar eskalāciju.
Krievijas agresija Ukrainā ir mainījusi Eiropas drošības ainavu, liekot aliansei un tās dalībvalstīm pārdomāt savas aizsardzības stratēģijas un gatavību. Kā norādījis Rites, šobrīd ir svarīgi, lai valdības, parlamenti un iedzīvotāji darbotos kopā, lai aizstāvētu mieru, brīvību un dzīvesveidu. Situācija prasa ne tikai militāru gatavību, bet arī politisko gribu un sabiedrības atbalstu, lai stātos pretī pieaugošajiem draudiem.
“Es baidos, ka pārāk daudzi ir pašapmierināti. Pārāk daudzi neizjūt situācijas steidzamību un pārāk daudzi uzskata, ka laiks ir mūsu pusē. Tas tā nav. Ir pienācis laiks rīkoties.” – Marks Rite, NATO ģenerālsekretārs