ES piešķir atbrīvojumu no migrantu uzņemšanas pienākuma piecām valstīm
Eiropas Savienība ir pieņēmusi nozīmīgu lēmumu, uz laiku atbrīvojot piecas dalībvalstis – Poliju, Austriju, Horvātiju, Čehiju un Igauniju – no pienākuma uzņemt trešo valstu imigrantus. Šī atbrīvojuma piešķiršana nākusi no tā dēvētā “solidaritātes pūla”, kas paredz dalībvalstu savstarpēju atbalstu migrācijas krīzes situācijās.
Lēmums tika oficiāli apstiprināts Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksmē Briselē, kas norisinājās pirmdien, 8. decembrī. Informācija par šo notikumu tika publiskota, un to izplatīja Polijas Radio, pievēršot plašāku uzmanību šai būtiskajai izmaiņai ES migrācijas politikā. Tas ir pavērsiena punkts, kas varētu mainīt dalībvalstu attieksmi pret kopējo migrācijas politiku un tās īstenošanu.
Orbāns sola “sacelšanos” pret ES politiku
Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir izteicis skarbu kritiku pret Eiropas Savienības migrācijas politiku, solot “sacelšanos”. Šis paziņojums sakrīt ar brīdi, kad ES cenšas stiprināt savas robežas un pārskatīt patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūras. Orbāns jau iepriekš ir bijis skaļš kritiķis Brisele pieņemtajiem lēmumiem, īpaši attiecībā uz imigrāciju, un viņa retorika bieži vien ir vērsta pret to, ko viņš dēvē par “liberālās demokrātijas uzspiešanu” un nacionālās identitātes apdraudējumu. Viņš ir salīdzinājis Eiropas Savienību ar Padomju Savienību, paužot neapmierinātību ar Briseles politikas virzienu. Viņa kritika aptver arī ES politiku attiecībā uz migrāciju, ko viņš uzskata par pārāk atvērtu, un ES dalībvalstu iesaisti starptautiskos konfliktos.
Jaunās ES migrācijas reformas – stingrāki noteikumi un solidaritātes fonds
Šī gada beigās Eiropas Savienībā notika būtiskas diskusijas par migrācijas politikas reformu, kas paredz stingrākus noteikumus gan patvēruma pieteikumu izskatīšanā, gan migrantu izraidīšanā. Jaunā reforma dod dalībvalstīm lielākas pilnvaras izraidīt personas, kurām nav tiesību uzturēties un strādāt ES teritorijā. Tāpat plānots izveidot patvēruma pieteikumu apstrādes centrus un “izraidīšanas centrus” ārpus ES robežām, lai novērstu stimulus doties bīstamos ceļojumos uz Eiropu. Lai gan nelegālā imigrācija Eiropā šogad ir samazinājusies par aptuveni 20-35% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, spiediens meklēt jaunus risinājumus tās ierobežošanai nav mazinājies. Šī situācija mudina dalībvalstis rīkoties straujāk, lai sabiedrībai rastos sajūta, ka notiekošais ir kontrolēts.
Viena no jaunās reformas būtiskajām sastāvdaļām ir “solidaritātes fonds”, kura mērķis ir palīdzēt tām dalībvalstīm, kuras visvairāk skar migrācijas krīze. Šī sistēma paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – vai nu tās pieņems noteiktu skaitu migrantu, vai arī veiks finansiālu iemaksu par atteikšanos to darīt. Princips ir līdzīgs kā sporta komandā, kur spēcīgākie palīdz vājākajiem, lai visa komanda gūtu panākumus. Tomēr šāds mehānisms rada arī bažas un diskusijas starp dalībvalstīm, kuras cenšas panākt sev labvēlīgus izņēmumus.
Latvija meklē izņēmumu un pauž bažas
Latvija ir viena no valstīm, kas ir izteikusi vēlmi lūgt izņēmumu no dalības šajā solidaritātes mehānismā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir atkārtoti aicinājis piešķirt Latvijai izņēmumu no dalības solidaritātes mehānismā attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu. Viņa argumenti balstās uz to, ka Latvijas faktiskā situācija migrācijas jomā atšķiras no kopējās statistikas un ka valsts jau ilgstoši ir ieguldījusi ES austrumu robežas stiprināšanā un cīņā pret migrantu instrumentalizāciju. Tādēļ Latvija ir gatava sniegt atbalstu solidaritātes rezervē ar citiem pasākumiem, piemēram, daloties ar ekspertu zināšanām vai sniedzot tehnisko palīdzību, bet nav gatava uzņemt patvēruma meklētājus savā teritorijā vai veikt finansiālas iemaksas.
Šie jaunie lēmumi un diskusijas par migrācijas politiku atspoguļo sarežģīto un daudzās frontēs notiekošo dialogu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Lai gan mērķis ir stiprināt drošību un kontroli pār migrācijas plūsmām, katrai valstij ir savas specifiskās problēmas un vajadzības, kas rada nepieciešamību pēc individuāliem risinājumiem un elastības kopējās politikas ietvaros.