Krievijas naftas eksporta ieņēmumi sasnieguši zemāko punktu kopš kara sākuma
Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta novembrī ir kritušies līdz zemākajam līmenim kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šo satraucošo tendenci ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), norādot, ka kopējie ienākumi novembrī bija 11 miljardi dolāru, kas ir par 3,6 miljardiem dolāru mazāk nekā attiecīgajā mēnesī iepriekšējā gadā. Kā ziņo avīze Diena, gan naftas eksporta apjoms, gan tās cena ir piedzīvojuši ievērojamu kritumu.
Uzbrukumi un sankciju sekas rada spiedienu
Šo dramatisko kritumu veicinājuši vairāki faktori. Ukrainas uzbrukumi Krievijas “ēnu flotei” un jūras naftas termināļiem ir būtiski samazinājuši naftas eksportu pa Melno jūru, gandrīz uz pusi samazinot apjomu. Vienlaikus pircēji izrāda lielāku piesardzību attiecībā uz stingrāku ASV sankciju riskiem, kas arī negatīvi ietekmē tirdzniecību. Naftas “Urals” markas cena ir nokritusies līdz 43,52 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.
Ilgtermiņa perspektīva un ekonomiskās sekas
IEA prognozē, ka sankciju un Ukrainas uzbrukumu radītās sekas turpinās ietekmēt Krievijas naftas nozari. Ierobežojumi, kas stāsies spēkā 2026. gada sākumā attiecībā uz naftas pārstrādes produktu importu no Krievijas, var vēl vairāk pasliktināt situāciju. Krievijas Finanšu ministrija jau ziņo, ka kopumā ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta janvārī-septembrī sarukuši par 22%. Šie fakti norāda uz ievērojamām problēmām Krievijas tautsaimniecībā, kurai naftas un gāzes eksports ir ļoti nozīmīgs ienākumu avots.