Eiropas Savienība nāk klajā ar vēsturisku lēmumu: Krievijas līdzekļi iesaldēti uz nenoteiktu laiku
Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos par Krievijas valsts līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku, aptverot iespaidīgu summu – 210 miljardu eiro. Šis drosmīgais solis ir stingra atbilde uz Krievijas agresijas karu Ukrainā, un tas paredz, ka Maskava varēs piekļūt saviem līdzekļiem tikai tad, kad izbeigs karadarbību un piekritīs samaksāt reparācijas Ukrainai. Šāds lēmums ir spēkā kopš pagājušās ceturtdienas.
Finansiāls spiediens un cerības uz mieru
Šī nozīmīgā finansiālā iniciatīva ir daļa no plašākas ES stratēģijas, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju un mudinātu to sēsties pie miera sarunu galda. Saskaņā ar šo vienošanos, Eiropas Komisijai ir piešķirtas tiesības lemt par iesaldēto līdzekļu tālāko izmantošanu, lai gan diskusijas par konkrētiem mehānismiem turpinās. Lielākā daļa – 185 miljardi eiro – atrodas Beļģijas finanšu institūcijā “Euroclear”, bet atlikušie 25 miljardi ir izvietoti citu Eiropas valstu bankās.
Lai gan Krievija cer, ka miera sarunu procesā izdosies panākt savu līdzekļu “atsaldēšanu”, Eiropas valstis stingri vēlas, lai šī nauda tiktu novirzīta Ukrainas atjaunošanai. Eiropas Komisija plāno piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro no šiem līdzekļiem, paredzot to izmantošanu valsts un tās aizsardzības spēju funkcionēšanai turpmākajos divos gados.
Juridiskie un politiskie izaicinājumi
Lēmums par iesaldēto līdzekļu konfiskāciju vai izmantošanu ir radījis arī juridiskas un politiskas diskusijas. Beļģijas premjerministrs iepriekš izteicis bažas, ka šāds solis varētu graut uzticību ES un satricināt globālos finanšu tirgus, brīdinot par iespējamām “sistēmiskām sekām”. Tomēr Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka priekšlikums ir juridiski stabils un atbilst starptautiskajām tiesībām, akcentējot, ka līdzekļi netiek konfiscēti, bet izmantoti kā nodrošinājums aizdevumam.
Interesanti, ka Eiropas Savienība ir stingri noraidījusi Krievijas prasību pret “Euroclear”, raksturojot to kā spekulatīvu un juridiski nepamatotu. Šis ir viens no daudzajiem soļiem, ko ES ir spērusi, lai pastiprinātu spiedienu uz Krieviju. Kopš 2022. gada ir pieņemtas vairākas sankciju paketes, kas vērstas pret Krievijas enerģētikas, finanšu un militāri rūpnieciskajām nozarēm, kā arī pret personām un struktūrām, kas palīdz apiet sankcijas vai atbalsta Krievijas agresiju.
Latvijas un citu valstu atbalsts Ukrainai
Latvija kopā ar sešām citām ES valstīm – Igauniju, Īriju, Lietuvu, Poliju, Somiju un Zviedriju – ir publiski paudusi atbalstu Eiropas Komisijas ierosinājumam par reparāciju aizdevumu Ukrainai, finansējot to no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Šis kopīgais aicinājums uzsver Ukrainas tiesības uz kompensāciju par kara nodarīto kaitējumu un stiprina Kijivas pozīcijas, lai nodrošinātu aizsardzību un panāktu “taisnīgu un ilgstošu mieru”.
Šī ir viena no nopietnākajām un vēsturiskākajām finansiālajām un politiskajām iniciatīvām, ko Eiropas Savienība īstenojusi, reaģējot uz starptautisku krīzi. Tās mērķis ir ne tikai sniegt nepieciešamo atbalstu Ukrainai, bet arī nostiprināt starptautisko tiesiskumu un panākt Krievijas atbildību par tās agresīvajām darbībām.