Zelenskis pauž gatavību tikties ar Putinu, nosaucot iespējamās sarunu vietas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā “Fox News” ir atklājis savu gatavību tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pat nosaucot Kazahstānu par iespējamu tikšanās vietu. Šis paziņojums izskanējis laikā, kad starptautiskā sabiedrība joprojām meklē veidus, kā izbeigt ilgstošo karu Ukrainā. Zelenskis uzsvēra, ka vairākas valstis, tostarp Turcija, Saūda Arābija, Katara, Austrija, Šveice un Kazahstāna, ir piedāvājušas uzņemt augsta līmeņa sarunas starp Ukrainu un Krieviju. Tomēr Kremlis šos piedāvājumus līdz šim ir noraidījis, norādot uz savām prasībām un nosacījumiem, kas bieži vien tiek uzskatīti par nepieņemamiem Kijivas un tās sabiedrotajiem.
Kremlis noraida sarunu piedāvājumus, Zelenskis uzsver Krievijas kavēšanu
Vēl pirms šī Zelenska izteikuma jau bija zināms, ka Kremlis ir noraidījis vairākus starptautiskus piedāvājumus sarunu rīkošanai. Ukrainas prezidents pauž bažas, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti kavē miera sarunas, lai turpinātu karu un palielinātu savu kontrolēto teritoriju Ukrainā. Viņš ir vairākkārt norādījis, ka Putins baidās no tiešām sarunām aci pret aci, un publiskajos pasākumos ārzemēs parādās tikai, lai iegūtu laiku turpmākai karadarbībai. Zelenskis uzsver, ka sarunu temps ir jāpaātrina un, lai nodrošinātu patiesu un ilgstošu mieru, nepieciešama tikšanās augstākajā līmenī.
Iepriekšējie sarunu mēģinājumi un starptautiskie centieni
Vēsturiski miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju nav nesušas ievērojamu progresu. Stambulā notikušie sarunu raundi nenesa reālus panākumus pamiera noslēgšanā, lai gan tika panākta vienošanās par karagūstekņu apmaiņu un kritušo karavīru mirstīgo atlieku atgriešanu. Neskatoties uz to, ka Ukrainas prezidents ir vairākkārt paudis gatavību personīgi tikties ar Putinu, Kremļa pārstāvji mudina Zelenski ierasties Maskavā, kas nav pieņemami Ukrainas pusei. Interesanti, ka jau 2019. gadā bijušais Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs piedāvāja palīdzību sarunu rīkošanai Kazahstānā, un Zelenskis jau tolaik esot piekritis, taču Krievijas puse prioritāti noteica “Normandijas formātam”.
Krievijas prasības un Ukrainas nostāja
Viena no galvenajām domstarpībām ir Krievijas izvirzītās prasības, tostarp Ukrainas atteikšanās no rietumu militārā atbalsta un papildu teritoriju nodošana. Kremlis arī uzstāj uz Ukrainas “demilitarizāciju, denacifikāciju, neitrālu, ārpusbloku un kodolieročus nesaturošu statusu”, ko Kijeva uzskata par nepieņemamu un suverenitāti aizskarošu. Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ir paziņojis, ka sarunām jānotiek bez priekšnoteikumiem, tomēr vienlaikus Krievija nav gatava izbeigt karu un turpina savus uzbrukumus.
Starptautiskā diplomātija un nākotnes perspektīvas
ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis cerību, ka Ukraina varētu atgūt okupētās teritorijas un ka karš varētu beigties, taču šīs prognozes saskaras ar Krievijas noraidošo attieksmi. Eksperti un analītiķi bieži vien brīdina, ka bez fundamentālām izmaiņām Krievijas pozīcijā miers Ukrainā joprojām ir attāls sapnis. Lai gan sarunu ceļš ir klāts ar šķēršļiem, starptautiskā sabiedrība turpina meklēt diplomātiskus risinājumus, cerot uz stabilāku un miermīlīgāku nākotni reģionā. Zelenskis ir paudis gatavību izmantot starpniekus sarunās ar Putinu, bet uzsvēris, ka Krievijas diktatoram ir bail no tiešām sarunām.