Šajā Saeimā Jurēvics iekļuva, jo pārņēma Edgara Rinkēviča mandātu. Jau 2 gadus viņš vada Jaunās Vienotības Saeimas frakciju. Kandidēšanai uz līdera amatu viņš uzrunāts pavasarī, taču lēmumu pieņēma pēc pašvaldību vēlēšanām.
Jurēvics: “Es redzēju, ka šādi prokremliski spēki kā Stepaņeko, Šlesers, un citi populisti guva labus rezultātus un tajā brīdī es sapratu, ka man ir jākandidē, jo ir jābūt Jaunajai Vienotībai uz nākamajām vēlēšanām ļoti stiprai, lai dotu pretsparu šiem populistiem.”
Tomēr šķiet, ka Jurēvica kandidatūra bija noskatīta jau pirms gada, kad kongresā Arvils Ašeradens, pārkāpjot runāšanas laika reglamentu, īpaši slavēja Jurēvica spējas vadīt frakciju un sarunāties ar koalīcijas partneriem.
No 290 delegātiem, par Jurēvicu nobalsoja aboslūtais vairākums – 237.
Vienotības biedri lepojās, ka šis ir pēdējo gadu lielākais kongress. Tajā savākušies gandrīz 300 partijas biedri un valda pacilāta atmosfēra. Politiķu runas bija piesātinātas ar Vienotības paveikto. Par iekšējām problēmām nerunāja. Neviens arī nepievērsa pārāk lielu uzmanību acīmredzamajām problēmām koalīcijā.
Ikstens: “Vai kāds ir gatavs strādāt Vienotības premjera vadībā pēc vēlēšanām…tas, protams, jāprasa partijām, bet es domāju, ka atbilde ir nē. It īpaši ņemot vērā to, cik ilgi tas jau ir noticis. Visticamākais, ka tomēr nākamajā Saeimā premjera amats tiks kādam citam, ne Vienotībai.”
Neraugoties uz reitingu kritumu partijas vadošie politiķi ir pārliecināti, ka nākamās Saeimas vēlēšanās nostartēs labi. Biedri arī atsaucas uz 2018.gadu, kad ar mazo frakciju Vienotībai tika pie premjera krēsla. Politologs Ikstens par šādu scenāriju ir skeptisks.