ASV priekšlikumi: Ukrainas atjaunošana un Krievijas ekonomikas reintegrācija pasaulē
Laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo, ka Donalda Trampa administrācija pēdējās nedēļās ir iesniegusi Eiropas partneriem virkni dokumentu, kas izklāsta redzējumu par Ukrainas atjaunošanu un Krievijas integrāciju pasaules ekonomikā. Šīs vēsturiskās ieceres, kas varētu radikāli mainīt kontinenta ekonomisko karti, ir izraisījušas spraigas diskusijas starp Savienotajām Valstīm un tās tradicionālajiem sabiedrotajiem Eiropā.
Dokumentu saturs un stratēģiskās ambīcijas
Minētie dokumenti, kas ir īsi un kodolīgi, paredz divējādu pieeju: Ukrainas pēckara atjaunošanu un Krievijas pakāpenisku atgriešanos starptautiskajā tirdzniecībā. Viens no dokumentiem ietver plānus par ASV finanšu un citu uzņēmumu piekļuvi aptuveni 200 miljardu dolāru vērtiem iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Šie līdzekļi tiktu izmantoti, lai īstenotu projektus Ukrainā, tostarp vērienīgu datu centra būvniecību, kas paredzētu elektroenerģijas piegādi no Zaporižjas atomelektrostacijas. Šis projekts izsauc gan cerības, gan bažas, ņemot vērā drošības aspektus.
Cits priekšlikums sniedz redzējumu par Krievijas ekonomikas atdzīvināšanu jeb atgriešanos “no aukstuma”. Tas paredz ASV uzņēmumu ieguldījumus stratēģiski svarīgās nozarēs Krievijā, sākot no retzemju metālu ieguves līdz naftas resursu izpētei Arktikā. Tāpat tiek piedāvāta palīdzība Krievijas energoresursu piegāžu atjaunošanā Rietumeiropai un citām pasaules valstīm. Šie plāni potenciāli varētu izmainīt globālos enerģijas tirgus un tirdzniecības maršrutus, radot gan iespējas, gan izaicinājumus.
Eiropas bažas un neziņa
Lai gan Ukrainas atjaunošanas ideja kopumā tiek sagaidīta ar atbalstu, Krievijas ekonomikas integrācijas plāni ir radījuši ievērojamu satraukumu Eiropas partneru vidū. Daži Eiropas amatpersonas, kas iepazinušies ar šiem dokumentiem, pauž šaubas par priekšlikumu nopietnību un praktisko realizējamību. Viens no viņiem pat salīdzinājis šos priekšlikumus ar Donalda Trampa agrākajām, šķietami nereālajām idejām, piemēram, kūrorta būvniecību Gazas joslā. Cits, atsaucoties uz iespējamiem enerģētikas darījumiem starp ASV un Krieviju, notiekošo ir raksturojis kā “kā Jalta, tikai ekonomikā”, norādot uz bažām par potenciālu ietekmes sfēru pārveidošanu.
Eiropas amatpersonas arī bažījas, ka ASV pieeja varētu dot Krievijai nepieciešamo atelpu, lai atdzīvinātu savu ekonomiku un nostiprinātu militāro spēku, kas varētu apdraudēt reģionālo drošību. Tā vietā Eiropa vēlētos izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus, kas glabājas Eiropas finanšu iestādēs, lai sniegtu finansiālu atbalstu Ukrainas valdībai, it īpaši ieroču iegādei un valsts darbības nodrošināšanai. Šī atšķirīgā pieeja uzsver dziļās domstarpības par labāko stratēģiju reģiona stabilizācijai un attiecību ar Krieviju pārveidošanai.
Šobrīd šie dokumenti ir tikai redzējuma stadijā, un to galīgā forma un īstenošanas gaita būs atkarīga no turpmākajām diskusijām un vienošanās starp iesaistītajām valstīm. Šie priekšlikumi, lai arī apšaubāmi, atklāj jaunas potenciālās trajektorijas starptautiskajā diplomātijā un ekonomikā.