Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.
2023. gads – kaučuka un tā izstrādājumu eksporta uz Krieviju pīķis
Kopumā kaučuka un tā izstrādājumu eksports no Latvijas uz Krieviju pēdējos piecos gados bijis ļoti svārstīgs. Līdz 2023. gadam tas strauji pieauga, taču pēc tam – būtiski krita. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā kaučuka un tā izstrādājumu eksports uz Krieviju sasniedza 41,15 miljonu eiro vērtību, 2024. gadā šis eksports samazinājās līdz 19,97 miljoniem eiro.
Tiesa, šajos Centrālās statistikas pārvaldes datos neparādās kaučuks, kas tikai “gājis cauri” Latvijai, jeb citiem vārdiem – reeksportēts.
Latvija uz Krieviju joprojām eksportē kaučuku un tā izstrādājumus miljoniem eiro vērtībā. Pamatā – riepas. Saeimas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns (NA) uzskata, ka rūpīgāk ir jāpārbauda, vai no Latvijas eksportētos izejmateriālus neizmanto militārajā industrijā. “Jau, kad atklāja atklājās informācija par mangāna rūdas eksportu, ka tas iet caur Latviju un ka to izmanto militārajā industrijā, jau toreiz no Saeimas mēs aicinājām Ministru kabinetu rīkoties. Izskanēja aicinājumi pārliecināties, vai šī ir vienīgā izejviela un vai citas netiek izmantotas militārajā rūpniecībā. Šobrīd tie signāli, kas ir saņemti par kaučuku, liecina, ka to izmanto gan aviācijā, gan haubicēm, gan izmanto arī riepām pārsvarā,” vērtē Butāns.
Viņš gan sagaida, ka šo uzdevumu jāuzņemas Ārlietu ministrijai.
Turklāt šobrīd nav publiski pieejama informācija par to, kas ir uzņēmumi, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Aktuālākie pieejamie dati ir par pagājušā gada vasaru. Pagaidām Ekonomikas ministrijā nav izdevies atrast risinājumu, kā balansēt sabiedrības tiesības zināt eksportētājus un iespējamos tiesvedību riskus.