Tramps pauž neapmierinātību ar kara turpināšanos Ukrainā
ASV prezidents Donalds Tramps ir ārkārtīgi neapmierināts gan ar Kijivu, gan Maskavu, jo abas puses turpina karu Ukrainā, ceturtdien paziņojusi Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita, ziņo portāls jauns.lv. Šis paziņojums izsaka dziļu sašutumu par situāciju, kas novilcinās un turpina prasīt cilvēku dzīvības un sagraut cilvēku likteņus. Trampa dusmas vērstas pret abām karojošajām pusēm, uzsverot, ka viņa administrācija ir gatava rīkoties, lai šo destruktīvo konfliktu beidzot izbeigtu. Viņš uzskata, ka situācija ir novesta līdz absurdam, kur sarunas stāv uz vietas, bet karadarbība turpinās.
Neapmierinātība ar sarunu gaitu un Ukrainas nostāju
Tramps ir kritiski noskaņots pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izvēlēm, norādot, ka viņš un viņa pārstāvji ir iebildušies pret miera plāna projektu, kas, pēc Trampa domām, bija ļoti tuvu panākumiem. Prezidents uzskata, ka Zelenska komanda nav pietiekami atvērta kompromisiem, lai gan viņa paša cilvēki vienošanās projektu vērtējuši pozitīvi. Baltā nama saimnieks pauž neapmierinātību ar sarunu tempu un uzsver, ka ir nepieciešama rīcība, nevis bezgalīgas sarunas, kas neliekas novedam pie rezultāta. Tramps ir paudis pārliecību, ka Ukraina frontē zaudē, un ka Krievijai ir pārsvars. Lai gan viņš augsti vērtē ukraiņu tautas un armijas drosmi, viņš piebilst, ka “kādā brīdī izmērs parasti gūst virsroku”.
Eiropas pasivitāte un nepieciešamība pēc darbības
ASV prezidents neaprobežojas tikai ar kritiku Ukrainai, bet arī norāda uz Eiropas nepietiekamo iesaisti un pasivitāti kara izbeigšanā. Tramps uzskata, ka Eiropa “daudzējādā ziņā vāji tiek galā ar savu darbu” un pārāk daudz runā, bet “nedara”. Viņš uzsver, ka karš turpinās jau četrus gadus un nav redzams progress, ko veicinātu Eiropas partneri. Tramps cer, ka Eiropa beidzot sāks aktīvāk iesaistīties un rast risinājumus, nevis tikai novērot notiekošo. Viņš ir paudis bažas par Eiropas nākotni, pat norādot uz iespējamu “civilizācijas iznīcību”.
Trampa miera plāns un cerības uz izšķirošiem soļiem
Tramps ir aktīvi iesaistījies miera procesu veicināšanā, pat piedāvājot savu 28 punktu plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Sākotnējā versijā Ukraina tika aicināta nodot daļu teritorijas Krievijas de facto kontrolē, taču vēlāk tika iesniegta modificēta versija. Lai gan Tramps ir paudis, ka viņa administrācija ir panākusi “ievērojamu progresu” miera panākšanā, viņš arī atzīst, ka “vēl neesam tur nonākuši”. ASV prezidents ir izteicis cerību, ka tiks panākta “ātra un taisnīga vienošanās”. Viņa administrācija cer panākt miera plāna apstiprināšanu līdz Ziemassvētkiem. Tramps uzskata, ka trīspusēja tikšanās starp ASV, Ukrainas un Krievijas līderiem ir iespējama. Viņš ir paudis dusmas uz Krieviju, ka tā turpina bombardēt Ukrainu, īpaši brīžos, kad abas puses ir “savā ziņā tuvu” pamiera vienošanās noslēgšanai.
Pasaules reakcija un nākotnes perspektīvas
ASV prezidenta Donalda Trampa paustās nostājas un rīcība attiecībā uz karu Ukrainā ir izraisījušas plašu rezonansi gan Ukrainā, gan starptautiskajā arēnā. Lai gan daži eksperti uzskata, ka Trampa noteiktie termiņi kara izbeigšanai nav pietiekami, lai piespiestu Krieviju, Kremlis tomēr ir paudis atbalstu idejai par pamieru. Tomēr Krievija ir arī noraidījusi ASV un Eiropas priekšlikumus, un Putins ir noraidījis kopīgu priekšlikumu par pilnīgu uguns pārtraukšanu. Tramps ir uzsvēris, ka viņa mērķis ir panākt mieru, taču vienlaikus norādījis, ka “karš tikai turpinās, un turpinās”. Nav vienotas viedokļu kopības par situāciju, un dažādi novērtējumi liecina par mainīgu ainu frontē, kur Krievija gūst nelielus ieguvumus ar milzīgiem zaudējumu rēķina.